Piemēram, Eiropas Savienība, Japāna un viens no nākotnes globālajiem ekonomikas dzinējiem Brazīlija nolēmušas, ka līdz 2020. gadam biodegvielai jāveido 10% no visas transportlīdzekļu darbināšanai nepieciešamās enerģijas. Ķīna, kuras apetīte pēc fosilajiem energoresursiem aug un aug, šajā pašā laikā vēlas panākt, ka biodegviela būtu 5% no visas patērētās degvielas. Savukārt Savienotās Valstis līdz 2030. gadam plāno sasniegt 30%, raksta The Economist.
Mērķis ir cēls, tomēr jāņem vērā, ka biodegvielu visvienkāršāk un lētāk ir ražot no etilspirta, kas iegūts no labības, pārsvarā kukurūzas, vai cukura. Līdz ar to samazinās pārtikā izmantotās labības daudzums.
Lai iegūtu nelielu daudzumu videi draudzīgākas degvielas, nepieciešams patērēt ļoti daudz graudu. Pašlaik etanols veido tikai 8% no visas transportlīdzekļu patērētās degvielas ASV, tomēr tā saražošanai nepieciešami gandrīz 40% no valstī novāktās kukurūzas. Amerika ir pasaulē lielākā kukurūzas audzētāja.
Ja visu biodegvielā izmantoto ASV kukurūzu novirzītu pārtikas ražošanai, ēdamās kukurūzas daudzums pasaulē palielinātos par 14%.
Tomēr šāds scenārijs ir neticams, tādēļ ANO lēš, ka valdību noteikto mērķu dēļ biodegvielas ražošanai jānovirza desmitā daļa pasaulē ievāktās labības, kas globālās pārtikas cenas var palielināt par 15-40%.