Valdības darba kārtībā nonācis Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais informatīvais ziņojums Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita apjoma samazināšanai. Šķiet, nav jāpierāda, ka dažādu likumu un MK noteikumu ir pārāk daudz, turklāt tie pārāk bieži mainās. Piemēram, likums «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 2009. gadā grozīts piecas reizes, 2010. gadā - četras, 2011. gadā - četras.
Tāpēc TM priekšlikumi sen gaidīti un patiešām nepieciešami. Tomēr, iepazīstoties ar tiem, rodas pretrunīgi secinājumi. Vairākums no tiem ir balstīti elementārā veselajā saprātā.
Piemēram, patiesi ministrijas varētu vairāk sadarboties, pirms uz savu roku virzīt kādus grozījumus Saeimā. Būtu tikai pašsaprotami, ja ministrijas gada sākumā savās mājaslapās publicētu plānus normatīvo aktu izstrādē. Tomēr tieši tāpēc, ka tas viss liekas loģiski, jautājums ir, kāpēc tad tā jau nenotiek. Ja priekšlikumos minētais neprasa nedz papildu finansiālos, nedz cilvēku resursus, ja šie priekšlikumi nav nekāda intelektuāli «augstākā pilotāža», tad acīmredzot ir kaut kādi iemesli, kāpēc šis veselais saprāts nestrādā, un attiecīgi ir bažas, un vai nu pēkšņi pēc šī ziņojuma tas ieslēgsies.
Jo runa, šķiet, ir par zināmu atšķirīgu domāšanas veidu un tradīcijām, par kuru netieši dod mājienu arī pati TM. Proti, TM rekomendē - pirms atdošanās kārtējiem juridiskās jaunrades uzplūdiem apsvērt, vai problēmai nav alternatīvi risinājumi. Droši vien teorētiski šo ieteikumu visi saprot, bet - finansiālie risinājumi netiek izmantoti, jo vienmēr ērtāk pateikt, ka nav naudas, savukārt informatīvos risinājumus izmantot vienkārši nemāk. Respektīvi, tā ir gadu laikā iegājies - jebkuru problēmu risinām nevis tā, kā vajadzētu, bet tā, kā protam, esam pieraduši.
Protams, var cerēt, ka līdzšinējo praksi palīdzēs lauzt TM ieteiktie ierēdniecības izglītošanas kursi, rokasgrāmatas utt. Zināmā mērā nav jau alternatīvu - a priori skeptiski norakstīt šādas izglītošanas iespējas būtu destruktīvi un, iespējams, netaisnīgi.
Tomēr varbūt TM varētu priekšlikumu kopumu papildināt ar vēl vienu akcentu - normatīvo aktu džungļi ir ne tikai kaitinoši, iniciatīvu bremzējoši utt., bet tie arī izmaksā reālu naudu. Pati TM atsaucas uz aprēķinu, ka viena (!) likumprojekta izskatīšana Saeimā vien izmaksā apmēram 20 000 latu. Lūk, tam gan vajadzētu, tēlaini izsakoties, nosēsties smadzenēs - ka šī birokrātiskā pārcentība ne tikai bojā nervus, bet tieši atņem lielu naudu valstij, arī pašu birokrātu atalgojumam.
Ir uzteicami, ka TM (un Valsts kanceleja) mēģina ko lietas labā darīt. Jācer, ka citas varas struktūras to uztvers nopietni un aplūkotais informatīvais ziņojums nepaliks tikai kārtējās «diagnozes» līmenī bez tālāka ārstniecības kursa.