I. Spīgule ir vienīgā latviete, kura Briselē atvērusi viesnīcu, taču latviešiem Beļģijā ir arī cita veida uzņēmējdarbība, kas saistīta ar būvniecību, māju uzkopšanu, transporta pakalpojumiem.
Brisele ir izlepusi
Viesu māja atrodas netālu no Berlamona, Eiropas Komisijas lielās ēkas, pie parka nelielā Art Nouveau stila ģimenes mājā. Tajā ir trīs viesu numuri - Zaļais, Bordo un Akvamarīna, - katrs ar savu noskaņu, īpašu interjeru. «Tas man bija sens sapnis, un sapratu - pienācis laiks to īstenot. Nesaku, ka tas paliks mana mūža vienīgais projekts, ka tas neattīstīsies tālāk. Šis ir tikai pirmais solis. Pārliecība, kas rodas, kad jūti, ka sanāk, dod papildu stimulu,» saka Ilze. Iegūta pieredze Latvijas tūrisma industrijā, vairāk nekā sešus gadus Ilze nostrādājusi Hotel Bergs par mārketinga un pārdošanas vadītāju. Tas bijis ne tikai sapņu darbs, bet arī izcila skola, līdz tika pieņemts lēmums pašai izveidot savu biznesu, un jau uzreiz arī nolemts - viesnīca jāveido ārpus mūsu valsts. «Latvijā iespēja nopelnīt ar viesnīcu biznesu šobrīd ir diezgan nereāla,» Ilze vērtē. «Patlaban viesnīcu cenas ir arī zem 40 eiro (Ls 28) par nakti. Izdzīvot varbūt var, taču ar tādu domu strādāt ir grūti.»
Briselē šajā ziņā ir pilnīgi cita situācija. Te nepārtraukti ir dažādi notikumi ES institūcijās, šis ir biznesa centrs un iecienīts tūrisma objekts, tāpēc viesnīcu diez vai kādreiz būs par daudz. Ilze domā, ka Brisele ir izlepusi, jo par klientu pieplūdumu jāuztraucas nav, tāpēc viesnīcas bieži atļaujas pazemināt kvalitātes standartus, apzinoties, ka pieprasījums tik un tā garantēts, un nesniedzot zvaigžņu skaitam atbilstošu servisu. Tas ļauj jaunpienācējiem piedāvāt augstāku pakalpojumu līmeni.
Viesnīcu cenas ir mainīgas, Ilze stāsta. Savas viesu mājas istabu cenu (no 85 līdz 125 eiro) viņa nosaka, vadoties pēc tā, kādas ir līdzīga līmeņa viesnīcu cenas citur, un sekojot līdzi Briseles viesnīcu noslogojumam. Ir zināms galveno pasākumu kalendārs, jāseko līdzi arī visiem pārējiem faktoriem, kuri šo cenu ietekmē. Taču ir arī ārkārtas gadījumi, piemēram, kad notikusi plaša starptautiska konference, streikojis sabiedriskais transports, daudzi cilvēki nepaspēja uz lidmašīnām un bija spiesti palikt Briselē. Internetā varēja redzēt, kā viesnīcas reaģē uz katru notikumu, kas ietekmē tirgu un cenas. «Todien pieczvaigžņu viesnīcas standarta divvietīgais numurs maksāja apmēram 1200 eiro naktī. Tā te notiek ik pa laikam.»
Samazināts PVN
Starta kapitāls bijis lielākoties pašu un ģimenes sarūpēts, aizņēmums nav ņemts. Attiecībā uz nodokļiem Beļģijas likumdošana ir diezgan sarežģīta. Mazajiem uzņēmējiem Eiropas Savienība it kā ir piešķīrusi prioritāru statusu, bet kā individuālajai uzņēmējai Ilzei nodokļos būtu jāmaksā 50% no ieņēmumiem, papildus jāmaksā arī sociālie nodokļi. Tomēr tika atrasts labākais risinājums - Ilze vērtē. Viņa izvēlējās «mazo variantu», kurā ir tikai trīs istabas, jo tā vēl nav viesnīca, tātad arī nodokļi mazāki. Uzņēmējdarbības nodokļi Beļģijā katrā industrijā ir mazliet citādi, bet kopumā tie ir lieli - no 25% līdz 33%, taču viesnīcām ir piešķirts samazinātais PVN - 6%.
Viesi galvenokārt ir darījumu cilvēki, un, tā kā informācija visbiežāk tiek nodota mutvārdu ieteikumu formā, to visvairāk bijis no Latvijas. Taču ir arī viesi no citām valstīm, un bizness orientēts uz internacionāliem klientiem, jo Ilze brīvi pārvalda angļu, vācu un krievu valodu, pašreiz uzlabo arī franču un flāmu valodas zināšanas.
Visilgāk laika pavadīts, meklējot piemērotu ēku, - apmēram pusgads. Māja atrasta jūnijā. Interjera dizains veidots pašu spēkiem, nepieaicinot nevienu citu, tomēr lieti noderējusi drauga Markusa arhitekta izglītība. Pirmie viesu numuri izveidoti divu nedēļu laikā. Protams, nācies saskarties arī ar slaveno beļģu birokrātiju.
«Ātrāk par divām nedēļām te nekas nenotiek. Man nācās diezgan ilgi mācīties pacietību, saprast, ka te viss notiek tik lēni, ka to pat nevar iedomāties. Piemēram, lūdzu, lai uzņēmējs, kuram bija liela interese sadarboties, pa e-pastu atsūta sadarbības līgumu. Tas prasīja tieši trīs nedēļas!» Ilze atceras. Viņa uzskata, ka latviešiem tāds biznesa stils nav saprotams. Esot pat tāds joks par beļģiem - ja tu kaut ko piedāvā un viņi saka jā, tas nozīmē, ka viņi ir sapratuši, nevis ka piekrīt pašam piedāvājumam. Pamazām Ilze jau rēķinoties - piemēram, ja grib internetu, jāzina, ka tā nebūs agrāk kā pēc mēneša, nevis aiznākamajā dienā kā Latvijā.