Pēc Nordea bankas ekonomista Andra Strazda Dienai sacītā, tas, ka valdību pēc vēlēšanām turpināja vadīt iepriekšējās koalīcijas kodols, kalpoja kā būtisks stabilitāti stiprinošs faktors. «Tādējādi tika kliedētas investoru bažas, ka ziemā pēc vēlēšanām varētu īstenoties tā sauktais Ungārijas scenārijs, jaunajai valdībai vispirms mēģinot mainīt ekonomikas politiku, bet pēc tam atduroties pret tirgus realitātēm, tā rezultātā radot papildu nestabilitāti un zaudējot laiku,» saka Nordea bankas ekonomists.
Visvairāk pārmetumu no biznesa valdības pirmo 100 darba dienu vērtējumā izskan par 2011. gada budžetu. Bizness, pēc LTRK vadītājas sacītā, bija nepatīkami pārsteigts par valdības lēmumu celt pievienotās vērtības nodokļa likmes, sociālo nodokli tā vietā, lai reformētu lielus resursus prasošās jomas. Valdība ir izvēlējusies stagnācijas scenāriju, biznesa portālam Nozare.lv sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle. Budžeta sabalansēšana, viņasprāt, notikusi bez ilgtermiņa redzējuma par konkurētspējas atjaunošanu un nodarbinātības veicināšanu.
Pērn beigās nekvalitatīvi sagatavotais budžets ir sekas tam, kāpēc tas tagad ir jālabo, meklējot risinājumus 50 miljonu latu papildu konsolidācijai. «Tas tracina gan uzņēmējus, gan visus parējos,» tā A. Strazds. LTRK vadītājas ieskatā Vienotības ministru darbībā var manīt centienus budžetu padarīt kvalitatīvāku, taču tas Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) lielās pretestības dēļ par izdevumu mazināšanu viņu pārzinātajās jomās nav iespējams. Savukārt A. Strazds domā, ka problēmas sakne meklējama Vienotības negribēšanā vai nespējā uzņemties atbildību par vismaz vienu no būtiskajām izdevumu pozīcijām budžetā - labklājību, veselību vai izglītību.
«Var teikt, ka politiskais tirgus traucē attīstībai un pāri visam ir savējo likšana amatos [valsts uzņēmumos],» noteica LTRK vadītāja. Viņasprāt, kronis visam bija politiskais tirgus ap Ievas Jaunzemes pārvēlēšanu Konkurences padomes vadītājas amatā apmaiņā pret Mārtiņa Rozes (ZZS) iekārtošanu labā amatā. «Tas, kā viņi izrīkojās ar labticīgo ierēdni (..). Nekas vairs nav svēts,» tā Ž. Jaunzeme-Grende. Viņasprāt, par stabilitāti valstī pašreiz nevar runāt. «Varbūt viņi [varas partijās] paši jūtas stabili, bet pārējie ir nemierā.» Latvijas tautsaimniecība, pēc LTRK vadītājas sacītā, atgūstas pati no sevis, jo pārējos tirgos pasaulē ir mierīgi.
A. Strazds uzskata, ka valdības lielākais pārbaudījums būs nevis 50 miljonu latu atrašana šā gada budžetā un arī ne Valsts prezidenta vēlēšanas, bet gan 2012. gada budžeta projekts.