«Nauda mums kā ikvienam uzņēmumam jānopelna - no reklāmām un komercraidījumiem gūstam ieņēmumus, lai veidotu ziņas un pārraides, kuras nav ar komerciālu ievirzi,» norāda SIA Vidzemes televīzija valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris, piebilstot, ka, viņaprāt, nav pareizi reģionālajām TV pārmest pārlieku biežu pašvaldību vadītāju un deputātu intervēšanu, jo tādējādi vietējie iedzīvotāji uzzina informāciju, ko nacionālie mediji nenodrošina.
Nesmādē slēpto reklāmu
Lai noskaidrotu, kādus reklāmas pakalpojumus reģionālās TV gatavas sniegt, Diena veica eksperimentu un sazinājās ar vairāku raidorganizāciju vadītājiem, stādoties priekšā kā jauna uzņēmuma īpašnieks, kurš ieinteresēts izvietot reklāmu visās šo TV platformās.
No viena kanāla direktora saņemts piedāvājums izveidot slēptās reklāmas raidījumu par it kā aktualitātēm nozarē ar piebildi, ka skatītājs to uztveršot kā profesionālu ieteikumu, nevis reklāmu. Šādu praksi gan aizliedz Radio un TV likums.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Zviedris norāda, ka par slēptās reklāmas izvietošanu pienākas naudas sods, taču vairumā gadījumu pārkāpumus esot grūti pierādīt: «Reģionālās TV atšķirībā no nacionālajiem medijiem nereti nevar atļauties auditorijas pētījumus vai reitingu mērījumus, ko uzrādīt reklāmdevējiem, tāpēc meklē citas, tajā skaitā neatļautas, sadarbības metodes.»
Strādā bez peļņas
«Cik zinu, Latvijā neviena mazā TV saviem īpašniekiem nenes peļņu - tās kalpo vai nu prestižam kā godkārīgu biznesmeņu meitasuzņēmumi, vai turas, tikai pateicoties komandas entuziasmam,» uzskata Ventspilī bāzētās Kurzemes televīzijas direktors Aleksandrs Mirvis, piebilstot, ka bez pašvaldības finansiāla atbalsta nespētu pastāvēt.
Savukārt Valmierā desmit gados no finanšu krīzē nonākuša reģionālā medija izveidota lokālu raidorganizāciju grupa.
«Receptes, kā to paveikt, ietveramas divos teikumos, nav. Analogās apraides laikā uzstādījām vairākus raidītājus, tad pilnveidojām saturu, izveidojām reklāmas daļu. Šis bizness ir ar savām īpatnībām, taču tas nav arguments, lai neko nedarītu,» uzskata I. Vekteris.
Ekonomiskās recesijas periodā viņi nodibināja meitasuzņēmumu SIA Radio Valmiera un vēlāk izveidoja jaunu kanālu Re:TV, kas šogad ieguva NEPLP Celmlauža balvu par izcilāko veikumu mediju darbā.
Tā satura veidošanā apvienojās 14 vietējās un reģionālās TV, kas, par iespēju raidīt Re:TV katru mēnesi maksājot, pēc kanāla vadības vārdiem, simbolisku summu, pretī saņem iespēju raidīt plašā apraides zonā visā Latvijā.
«Paplašinātā apraide mazajiem kanāliem ļauj piesaistīt reklāmdevējus, taču, neskatoties uz Re:TV potenciālu, šobrīd neredzu daudz iemeslu to skatīties, jo saturs trūcīgs,» uzskata mediju eksperte Anda Rožukalne.
«Mēs aizpildām ilgus gadus tukšo reģionālā satura nišu, un pašlaik neviens cits TV kanāls nenodrošina tik plašu Latvijā veidoto raidījumu apjomu, kāds ik dienas redzams Re:TV,» savukārt uzskata kanāla direktore Aiva Logina, piebilstot, ka liela daļa piedāvāto projektu pat atbilst sabiedriskā pasūtījuma definīcijai.
Pašvaldību mecenātisms
Tieši atbalsts no valsts budžeta A. Rožukalnes un arī I. Zviedra skatījumā varētu izraut mazos kanālus no pašvaldību finansējuma atkarības. «Šobrīd vairums Latvijā esošo reģionālo TV neveiksmīgi mēģina kombinēt mediju darbu ar atrašanos pašvaldību paspārnē, attaisnojoties, ka citādi nevar pastāvēt. Pasaules prakse liecina, ka reģionālās TV var nest peļņu un nevajag iedomāties, ka Latvija ir dīvaina sala, kur tas nav iespējams. Var uzteikt pašvaldību vēlmi palīdzēt vietējiem uzņēmumiem, bet pieņemu, ka vairumā gadījumu tur ir arī citas intereses,» norāda A. Rožukalne.
No 20 reģionālajām TV, kam NELPL izsniegusi apraides atļaujas, astoņas daļēji vai pilnībā pieder pašvaldībām, taču arī gandrīz visas privātās raidorganizācijas no savu novadu domēm saņem finansiālu atbalstu. Dotācijas un maksājumi par TV sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti savu pašvaldību publisko iepirkumu konkursu uzvaru rezultātā, ir izplatītākie modeļi, kā vietvaras finansē vietējās raidorganizācijas.
Piemēram, Rūjienas novada domes izpilddirektors Ivo Virsis norāda, ka pašvaldība sev daļēji piederošo SIA Rūjienas TV uztver kā platformu, kur karjeru sāk reģiona jaunie žurnālisti un operatori, un šādu vēlamies to saglabāt. Savukārt SIA Aizputes TV 100% kapitāldaļu turētājas Aizputes novada domes deputāts Aivars Šilis Dienai skaidro, ka savs TV kanāls novadam vajadzīgs, lai veidotu vēstures arhīvu.
75 tūkstoši latu
Aplūkojot vairāku reģionālo TV veidoto saturu, manāms, ka domes vadības uzstādījumus izteikti ievēro SIA Ogres Televīzija. Ogres novada pašvaldībai pieder 14,43% tās kapitāldaļu, liecina A. Rožukalnes grāmatā Latvijas mediju īpašnieki apkopotā informācija. Šī raidorganizācija saņem finansējumu gan no Ogres, gan Ikšķiles, Lielvārdes un Salaspils pašvaldībām.
Pēdējā uzvara savas daļējās īpašnieces - Ogres novada domes - iepirkumu konkursā par TV sižetu izveidi un raidīšanu, «lai nodrošinātu atklātas un saprotamas informācijas pieejamību par domes darbu un aktualitātēm novadā», nodrošinājusi uzņēmumu ar 75 tūkstošiem latu, ko tas saņems trīs gadu periodā, ik darba dienu sagatavojot 15 minūšu formāta ziņu izlaidumu. «Ir maldīgi uzskatīt, ka šādā veidā deputāti pērk sev reklāmu, jo sižetos par dažādām norisēm tiek atspoguļots arī opozīcijas un iedzīvotāju viedoklis,» skaidro Ogres pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs. Visu četru Ogres TV pakalpojumus izmantojošo pašvaldību sniegtie dati liecina, ka no tām uzņēmums saņem kopumā apmēram 3,5 tūkstošus latu mēnesī.
«Tie, kuri darbojas pēc mediju biznesa likumiem, ir pārāk komercializēti, un vēlme apmaiņā pret reklāmraidījumu izveidi iekasēt naudu no vietējiem uzņēmumiem no saturiskā viedokļa iedzen tās strupceļā, jo objektivitāte un atbildība auditorijas priekšā tiek nostumta otrā plānā,» problēmu reģionālo mediju īpašnieku stratēģijā raksturo A. Rožukalne.