«Ja ieraugāt paceltu zilo karogu, tas nozīmē, ka jāpalaiž garām ātrāks braucējs,» atsperīgā tonī klāsta spāņu Askari sacīkšu trases atbildīgais instruktors. «Taču tas nenotiks, jo apdzīt testa braucienu laikā ir aizliegts...» Un kurš gan, būdams pie pilna prāta un veselības, brauks tik lēni, lai ļautu sevi apdzīt kādam citam. Pat ja sēž pie tikpat ātra BMW M6 stūres!
Mūsu rīcībā ir desmit apļu, no kuriem jāatrēķina trīs iepazīšanās apļi aiz instruktora, un tie arī nav nekādi lēnie, jo vācu instruktoriem nepatīk, ja «elpo» bamperā. Tāpēc viņi nemanāmi kāpina tempu, lai pārmācītu izlēcējus no valstīm, kur viņi nav bijuši. Tāpēc nezina, ka pie mums pārdod labi ja divus M6 gadā un tos pašus aizved uz Jūrmalu.
Vēl viens aplis tiek ziedots tehnikas dzesēšanai. Par spīti aprēķiniem un izturības rezervēm, haizivju karalis sporta režīmos karst, no ātrumkārbas līdz keramiskajām bremzēm. Nē, meloju, tieši nepievilcīgi pelēkie kompozītmateriāla diski ir vienīgie, kas aptur nikno mašīnu tikpat precīzi arī simtajā bremzēšanas reizē «grīdā». Laikam tāpēc tā ir visdārgākā M6 ekstra - 8700 eiro. Tikai par bremzēm vien!
Bet zilo karogu mēs tomēr ieraudzījām, un ne jau par godu tīrai pludmalei. Rīta agrumā aiz instruktora «piešaujot» Askari līkumus, spogulī piepeši iznira tāds pats Sakhir Orange krāsas M6 kā manējais, tikai ar zilām stroboskopu svītriņām vējstiklā. Vietējais oligarhs? F1 zvaigzne izklaidējas inkognito? Andalūzijas vietvalži nolēmuši ievākt meslus adrenalīna formā? Nepavisam ne. Pa iekšmalu skaisti aizšauj garām neviens cits kā Bavārijas princis Leopolds, kura dzīslās zilās asinis bagātīgi atjauktas ar augstoktāna benzīnu. Patlaban «Poldi» ir cienījamos gados, taču savulaik nopietni aizrāvies ar autosacīkstēm, un ne bez panākumiem. Lai gan nedegošais kombinezons nu jau 15 gadu kā iekārts skapī, gaišība iecelts par BMW Racing padomnieku un BMW markas vēstnesi it visur, kur sniedzas civilizācija un pazīst bavāriešu automašīnas.
Ar Lemānas režīmu
«Noņemt skaidu» ar jauno M6 princim Leopoldam ir gluži kā atcerēties vētrainos autosacīkšu gadus. Viņa jaunībā tāda jauda bija tikai sacīkšu mašīnām, un arī ne visām. V8 dzinējs ar diviem Twin Scroll turbokompresoriem producē 560 zirgspēku, kas gan tiek realizēti tikai brīdī, kad spriedze dzinēja blokā līdzinās pēdējām sekundēm pirms vulkāna izvirduma. Tie ir vismaz 6000, bet labāk 7000 apgriezienu, un astoņcilindru dzinējam tas ir ļoti daudz. Panākt, lai M6 aurotu kā nāvi sējošs meseršmits no aviobatāliju filmām, var, tikai uz lidostas skrejceļa mēģinot sasniegt maksimālo ātrumu (un tad sirdspuksti un pretvējš pārsitīs motora skaņu) vai gaužām cietsirdīgi izrīkojoties ar automašīnu trasē. Šim nolūkam BMW izstrādājis veselu «īpašo» režīmu sēriju, kas, sakonfigurēti pareizā secībā un ievadīti caur borta datoru, pārvērš automašīnas motoru nervozā psihopātā, kas kā apstrādāts politieslodzītais saraujas no mazākā pieskāriena. Šim stāvoklim vislabāk piestāv M DCT divsajūgu pārnesumkārbas trešais režīms. Kādi ir divi pirmie? Nu viens domāts vienkārši braukšanai un pārsvarā mērķēts M6 auditorijai, kas stāstīs paziņām, ka viņu jaunajai emkai ir korobka avtomat. Otrais ienes procesā nelielu drāmu, jo motors griežas asāk, rūc skaļāk un ātrumu pārslēgšanās moments ir skaidri jūtams. Trešo režīmu M GmbH inženieri acīmredzot noskatījuši Lemānas 24 h sacensībās, jo katra pārslēgšanās notiek gandrīz ar sitienu pa muguru un tuvu sarkanajai tahometra zonai. Un tad vēl var visās ailēs salikt Sport Plus, palaist stabilizācijas sistēmu ganos (M6 to vēl arvien ļauj) un slēgt ātrumus ar roku, izmantojot sviriņas zem stūres. Tad tālais Askari līkums pirms taisnes neizbēgami beidzas ar sānslīdi, un BMW vīri to pat laipni pieļauj un noliek aiz betona barjeras fotogrāfu.
Alķīmija turpinās
Lielākā daļa M6 īpašnieku droši vien neko tādu nedarīs, kaut vai tādēļ, lai saudzētu nešķīsti dārgās Michelin riepas. BMW nonācis neapskaužamā situācijā, mēģinot savienot gran turismo komfortu ar superauto jaudu (560 ZS - tas jau ir Lamborghini Gallardo!). Smīnat par trim ātrumkārbas režīmiem? Vecajam M6 tādu bija desmit! Tiesa gan, iepriekšējā M5/M6 paaudze izrādījās pārlieku komplicēts auto pat tiem, kas katru rītu sēžas automašīnā kā personīgajā F-16, t. i., gūst gandrīz fizisku baudījumu no tā, ka spēkrata novešanai darba kārtībā nepietiek ar atslēgas pagriešanu. Piemēram, M6 ātrumkārbas svirai nav nekādas līdzības ar astoņātrumu automāta džostiku citos BMW. Te pat nav P pozīcijas, un man tas patīk. Man patīk arī tādi auto, kas prasa aizspārņu pārbaudi un sazināšanos ar radiotorni, tomēr es, par nelaimi, mēdzu ieskatīties zem to motorpārsegiem. Un redzu, kādus upurus prasa BMW M6 šovs, no kura spāņu skolasbērni paliek mutēm vaļā un atsakās no mammas pusdienām. M6 ir desmit radiatoru, un tas nav daudz mazāk kā Bugatti Veyron. Tad jau cena ap 90 000 latu šķiet gluži kā Ziemassvētki.
Lai nu kā, BMW M6 ir izcils automobilis, tam ir lieliski noregulēta šasija, kas ļauj izbaudīt performanci ne tikai tādiem asiem kā princis Leopolds. Reizē ar Coupe, kurai svara samazināšanas nolūkā jumts izgatavots no oglekļa šķiedras, iznācis arī M6 Cabrio, kas ir pietiekami atšķirīgs, lai tiktu uzskatīts par atsevišķu modeli. Ar to pašu tehniku, LED gaismām un ļaunajām pogām panelī M6 bez jumta ir komfortablāks, vairāk ceļotājs nekā karotājs, vairāk Kolumbs nekā Kortess. Lai iekāptu viņa bruņās, vajag biezu maku un stingru roku, toties bilde aiz loga mainīsies daudz ātrāk un krāsaināk nekā citiem.