Šis pieņēmums gan ir patiess, tikai runājot par «lielajiem» aviolaineriem, jo reģionālajiem lidojumiem domāto lidmašīnu tirgū ar abiem gigantiem sekmīgi konkurē vēl divi citi uzņēmumi - Kanādas Bombardier un Brazīlijas Embraer, kuri ir attiecīgi trešais un ceturtais lielākais pasažieru lidmašīnu ražotājs pasaulē.
Nodomu protokols un opcija
Iepriekšējā nedēļā tieši Kanādas kompānijas Bombardier Aerospace vārds nonāca pasaules biznesa preses uzmanības lokā, turklāt pateicoties Latvijas valsts aviokompānijai airBaltic. Fārnboro aviosalona laikā airBaltic kļuva par vienīgo Eiropas aviokompāniju, kura noslēdza vienošanos par divdesmit pagaidām vēl pat pirmo lidojumu neveikušo Bombardier C-series 300 (CS300) lidmašīnu iegādi. (Precīzāk, airBaltic parakstīja nodomu protokolu (Protocol of intent) par desmit lidmašīnu iegādi, kā arī pieteica opciju uz vēl desmit lidmašīnām. Saprotamākā valodā - opcija aviācijas industrijā nozīmē, ka ražotājs iekļauj pieteikto lidmašīnu skaitu savos darba plānos un ka pasūtītājs varēs tās saņemt iespējami ātrākā laikā par sākotnējo cenu. Vienlaikus opcija neuzliek pasūtītājam pienākumu obligāti iegādāties šīs lidmašīnas un atteikuma gadījumā arī netiek piemērotas nekādas sankcijas.
Tā kā parakstīts ir tikai nodomu protokols, gaidāmā darījuma finanšu aspekti un nianses (piemēram, noskatītās modifikācijas) pagaidām ir konfidenciāla informācija, bet visas summas tiek balstītas uz ražotāja pieteikto cenu - par desmit CS300 tā būtu aptuveni 764 miljoni ASV dolāru, bet visa darījuma kopsumma var sasniegt 1,57 miljardus ASV dolāru. Vienlaikus domājams, ka beigu cena izrādīsies jūtami mazāka, jo airBaltic šajā gadījumā ir būtisks pasūtītājs, bet aviācijas industrijā ir pieņemts tirgoties.
Priekšrocības un trūkumi
Par C-Series lidmašīnu izstrādes uzsākšanu Kanādas uzņēmums paziņoja 2004. gada jūlijā - neilgi pēc tam, kad reģionālo lidmašīnu tirgū parādījās Embraer modeļi E-170 un E-195 ar 70-122 pasažieru vietām, pēc kuriem bija un joprojām ir liels pieprasījums, un Bombardier bija nepieciešams līdzvērtīgs piedāvājums. (Iespējams, kompāniju sāpīgi aizskāra fakts, ka pat aviokompānija Canadian Airlines izvēlējās iegādāties Embraer lidmašīnas.) Līdzīgi kā Boeing un Airbus «lielo» lidmašīnu tirgū, arī Bombardier akcentēja galvenokārt iespējas ietaupīt degvielu - tiek solīts, ka C-Series lidmašīnas būs līdz 20% efektīvākas par savām priekštecēm, kas aviodegvielas gluži vai astronomiskās dārdzības apstākļos ir ļoti būtisks rādītājs.
Sākotnēji par Bombardier jauno projektu interese gan bija visai maza, tādēļ tas tika piebremzēts un ar Kanādas un Lielbritānijas valdību atbalstu «pārstartēts» 2007. gadā. C-Series ietvaros ir izstrādātas reģionālās lidmašīnas CS100 (divas modifikācijas ar 100-125 pasažieru vietām) un CS300 (trīs modifikācijas ar 120-145 pasažieru vietām, turklāt īpaši tiek uzsvērts, ka salons būs plašs un ērts). Pirmais C-Series lidojums sākotnēji bija paredzēts šī gada martā, taču tika pārcelts uz gada beigām. Savukārt lidmašīnu, pasūtījumu, uz kurām skaits jau tuvojas 150, bet kopā ar opcijām - 250, piegādes pasūtītājiem paredzēts sākt 2013. gada otrajā pusē. Attiecīgi airBaltic pirmās desmit CS300 varētu saņemt laikā no 2015. līdz 2017. gadam. Tiesa, avioindustrijā termiņu pārcelšana ir bieža parādība, tā ka pārmērīgs optimisms var izrādīties nevietā.
Vēl viens iemesls Kanādas ražotājam aktīvi virzīt C-Series ir paša Bombardier Aerospace prognozes, ka reģionālo lidmašīnu ar 100-149 pasažieru vietām tirgus visā pasaulē tuvākajos 20 gados sasniegs gandrīz 20 tūkstošus vienību, kas ir iespaidīgs skaitlis un liecina, ka vietu šajā tirgū pietiks ja ne visiem, tad daudziem. Jāņem arī vērā, ka par reģionālajām pasažieru lidmašīnām tradicionāli tiek dēvētas turbopropelleru lidmašīnas ar 75-100 pasažieru vietām, kuras, piemēram, transatlantiskos lidojumus «nevelk», bet C-Series jau faktiski iziet ārpus šīs kategorijas robežām gan pasažieru vietu skaita, gan maksimālā lidojuma tāluma (4074-5463 km atkarībā no modifikācijas) ziņā, kas ir jūtami labāki rādītāji nekā konkurentiem. Vai ekonomiskums un šīs priekšrocības atsver jūtami augstāko cenu (piemēram, Embraer E-195 ražotāja cena ir 47 miljoni ASV dolāru), jau jāizlemj aviopārvadātajiem.
Optimālākais risinājums
Pēc tam, kad kļuva zināms par airBaltic un Bombardier vienošanos, Latvijas valdība saņēma visai nediplomātisku vēstuli no Airbus, kurā aviopārvadātāja lēmums tika nosaukts par neadekvātu un, piemēram, norādīts, ka C-Series lidmašīnas vēl nemaz nav veikušas savu pirmo lidojumu. Lai arī amatpersonu komentāri par šo vēstuli bija diplomātiski, jādomā, ka par neadekvātām tika uzskatītas paša Airbus žēlabas, vismaz par konkrēto jautājumu noteikti, jo avioindustrijā pasūtījumu pieņemšana uz izstrādes stadijā esošām lidmašīnām ir ikdienišķa parādība.
Tajā pašā laikā pasaules biznesa prese noslēgto vienošanos principā novērtēja atzinīgi. Piemēram, WSJ rakstīja, ka Eiropas vidusmēra reģionālajam aviopārvadātājam, kāds ir airBaltic, CS300 iegāde varētu būt optimāls risinājums, jo ļaus būtiski ietaupīt uz degvielas rēķina, kā arī panākt maksimālu reisu noslogojumu. WSJ arī norādīja, ka Airbus un Boeing piedāvājums, visticamāk, izbrāķēts tāpēc, ka abi lielie ražotāji šobrīd nepiedāvā jaunas lidmašīnas, bet tikai jau esošos modeļus ar uzlabotiem dzinējiem.
Cits jautājums ir, ko lēmums nomainīt savu laiku nokalpojušās lidmašīnas, galvenokārt Boeing 737, ar CS300 nozīmē airBaltic nākotnei. Lai arī jaunu un ekonomisku lidmašīnu iegāde jau tuvākajos gados ļaus uzņēmumam beidzot pārstāt strādāt ar zaudējumiem, ir izskanējuši pieņēmumi, ka šis lēmums vairāk orientēts uz esošo pozīciju pasažieru aviopārvadājumu tirgū saglabāšanu, nevis uzņēmuma ekspansiju tirgū. Tomēr jāņem vērā, ka airBaltic flotē jau ir astoņas Bombardier Q400 Next Gen lidmašīnas, tāpat kompānija diezin vai lolo ilūzijas par, piemēram, regulāriem transatlantiskajiem reisiem no Rīgas, kādēļ flotes kodolam jāatbilst tās galvenajam tirgum, un šajā variantā pret CS300 nevarētu būt nekādu pretenziju.