Pie leģionāriem no bijušajām PSRS valstīm esam pieraduši, turpretim daudzi noteikti nezina, ka futbola viesstrādnieki ir arī no Japānas, Dienvidkorejas, ASV, Kolumbijas un pat futbola lielvalsts Francijas.
Visvairāk Ventspilī
Vieni no aktīvākajiem leģionāru piesaistīšanā šosezon bijuši FK Ventspils vadītāji. Labākie iekļāvās virslīgas komandā, bet jaunos viesspēlētājus viņi pārbaudīja fārmklubā Tranzit. Šajā komandā sezonu iesāka astoņi leģionāri. «Tie jaunie spēlētāji, kuri pusgada laikā pierādīja, ka var būt noderīgi arī pirmajai komandai, parakstīja līgumu ar Ventspili, piemēram, Seržs Tatjefangs, bet pārējie izbrauca uz visām četrām debespusēm,» skaidro Tranzit galvenais treneris Igors Čigins. Jauno pulkā netrūka arī kvalitatīvu futbolistu. «Kolumbietis Rožers Kaņas Henao līdz sezonas beigām izīrēts Krievijas premjerlīgas klubam Novosibirskas Sibirj. Viņš tur iejutās veiksmīgi, regulāri spēlē pamatsastāvā, arī Eirokausos pret Nīderlandes PSV. Ivans Stains arī pievienojās Sibirj, bet pagaidām netiek pie vārda.»
Virslīgas komandu FK Jelgava un Tranzit svētdienas spēlē vienā no epizodēm bumbas kontroli pārņēma japāņu leģionārs Jumpejs Šimura. Komandas partneri viņam uzsauca, ka tuvumā pretinieku nav un var neviena netraucēti pieņemt lēmumu, bet japānis no komandas biedru kliedziena sabijās un aizspēra bumbu pēc iespējas tālāk. «Grūti, ja nezina valodu. Vēl grūtāk ir sadzīvē, pilsētā. Arī ar komandas biedriem neko daudz parunāt nevar. Ne uz kino, ne uz disenēm viņam arī nav nozīmes iet. Cilvēkam tomēr ir nepieciešamība pēc komunikācijas,» Simuras situāciju raksturo viņa treneris FK Jelgava Dainis Kazakevičs. Līdzīgi Latvijas futbola laukumos jūtas arī Liepājas metalurga īpašumā esošais Akafumi Takahoši, Rēzeknes Blāzmā - Go Nagoaka un Gulbenes jaunpienācējs Minori Sato.
Iemesli, kāpēc Latvijas klubi piesaista leģionārus, ir vairāki. Pirmkārt, lai aizlāpītu robus sastāvā. Otrkārt, lai saņemtu naudiņu par progresējušu jauno spēlētāju, treškārt, tas ir labs veids, kā palielināt konkurenci par vietu sastāvā, likt jaunajiem Latvijas futbolistiem aktīvāk trenēties un progresēt.
Uz Krieviju neskatās
«Pirms vienošanās ar kādu ārzemnieku mēs rūpīgi apsveram visus par un pret,» skaidro Kazakevičs. «Kluba politikas un mentalitātes dēļ pat neizskatām iespēju parakstīt līgumu ar postpadomju valsts pārstāvi, izņemot lietuviešus un igauņus. Šimuru piesaistījām, jo japāņiem ir apbrīnojama darba kultūra. Arī mentalitātē viņi ir krietni tuvāki latviešiem nekā, piemēram, krievi. Tāpēc mēs vairāk skatāmies Eiropas, Āfrikas, Amerikas un Tālo Austrumu virzienā.»
«Neslēpšu, ka japāni un amerikāni aicinājām arī uzmanības pievēršanas nolūkā. Viņi ir futbolisti no eksotiskām valstīm, un, protams, tas līdzjutējus interesē. Jebkurš klubs ieinteresēts piesaistīt sev papildu uzmanību, arī ar leģionāru palīdzību. Ja būtu iespēja izvēlēties starp vienlīdz labu poli un tumšādainu somu, tad noteikti izvēlētos otro,» ne bez smaida atzīst Kazakevičs.
Leģionāru piesaiste virslīgas klubiem jāvērtē divējādi. No vienas puses, viesstrādnieki palīdz komandām pacīnīties par labāku vietu turnīra tabulā, no otras puses, viņi vietējiem spēlētājiem atņem vietu un iespēju smelties vērtīgu pieredzi. Turklāt leģionāru ierašanās uz pusgadu vai gadu nepalīdz klubam attīstīties ilgtermiņā.
Skaitu nosaka ambīcijas
Trīs ārzemniekus bez papildu piemaksas komandas drīkst pieteikt Latvijas Basketbola līgas (LBL) čempionātā. Kvotu pārpilda tikai BK Ventspils, kas sezonu sācis ar četriem leģionāriem. Pieci viesspēlētāji ir otram Eirokausos startējošam Latvijas klubam VEF Rīga, bet LBL pieteikts tikai viens no viņiem.
Trīs komandas Latvijas basketbola elitē cīnās bez viesspēlētāju palīdzības. Tās ir abas augstskolu komandas, kā arī BK Valmiera, kur iepriekšējos četros gados uz īsāku vai garāku laika posmu pierakstījās 15 (!) leģionāru. «Jādod iespēja saviem spēlētājiem, turklāt leģionāru piesaiste ne vienmēr dod vēlamo rezultātu - lai arī viņiem ir laba statistika, bieži vien cieš komandas spēle,» skaidro valmieriešu treneris Gatis Melderis. Protams, izvēli ietekmē arī kluba rocība, turklāt iepriekšminētajās sezonās tā arī neizdevās aizsniegties līdz kārotajām medaļām.
Sava pieeja sastāva komplektācijā ir Latvijas čempionvienībai Barons. Tuvojoties spēlētāju pieteikumu termiņu beigām par salīdzinoši mazu naudu iespējams iegūt meistarīgus spēlētājus. Pagājušajā sezonā decembrī Baronā debitējušais jamaikietis Efedžuku sezonas beigās tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju, bet vasarā jau pretendēja uz iekļūšanu Nacionālās basketbola asociācijas klubā Maiami Heat.
Latvijā ierasts deficīts bijis «garā» gala spēlētāji, tāpēc parasti tiek meklēti slaidākie ārzemnieki. Tāpat klubi pēc iespējas piesaista basketbolistus, kuri var gan iemest, gan vadīt saspēli.
Maksā, lai spēlētu
Dārgākie un kvalitatīvākie viesspēlētāji ir KHL hokeja komandā Rīgas Dinamo. Pirms gada Marcela Hosas sezonas alga esot bijusi ap 700 000 eiro, bet viņš arī bija KHL labākais vārtu guvējs.
Uz Dinamo fona par vēdera tiesu leģionāri spēlē Latvijas virslīgas klubos, turklāt runā, ka iebraucēji no Krievijas, lai spēlētu HK Ogre, pat paši piemaksājot.