No sarunām ar citu valstu kolēģiem LPS līderim ir kļuvis skaidrs, ka šī problēma «nonāks uz pašvaldību pleciem». Tāpēc līdz nākamajam gadam vajadzētu gūt skaidrību, cik tas maksās vietējām varām un kāda palīdzība no tām tiek gaidīta. Kamēr LPS darba grupa nav apkopojusi pašvaldību ierosinājumus, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS) bija piesardzīgs: «Mums ir jābūt cilvēciskiem un arī tolerantiem pret saviem iedzīvotājiem, viņus lieki nekacinot, kamēr nekas nav skaidrs. Kad valsts līmenī šo jautājumu risinās, tad arī aktīvāk domāsim.» Dobeles novada vadītājs apzinās, ka cilvēkus uztrauc savas un savu tuvāko iespējas, tāpēc svarīgi, lai būtu līdzsvarā tas, ko saņem vietējie cilvēki, un tie, kuri ieradušies no tālienes. «Mēs neesam atrauti no Eiropas kopējiem procesiem, un tie nav lēmumi, ko pieņem pašvaldības,» piebilda A. Spridzāns.
Dienas uzrunātie cilvēki Dobeles pilsētā nebija agresīvi noskaņoti. Pašvaldībā jau dzīvojot ķīnieši. Viņus gan neviens īsti nemanot - tikai redzot, kā viņi «atbrauc, paņem pusdienas un smuki aizbrauc». Gados jaunā Olga ir skolotāja, un pati nevar atrast darbu, tāpēc pirmā doma esot, kur šie cilvēki strādās. «Es baidos, ka viņi atbrauks ar savu kultūru, dzīvos savā kultūras telpā un ne īpaši gribēs dzīvot tā, kā mēs. Saprotu, ka jāsolidarizējas ar citām valstīm un varbūt nebūs nemaz tik traki, jo mēs taču neko par viņiem nezinām, tāpat kā viņi neko nezina par mums,» atzina Olga.
Andrejs studē Rīgā un bieži ceļo, tāpēc pieradis pie multikulturālas vides un viņam bēgļu iekļaušanās mūsu sabiedrībā nešķiet satraucoša. Rīgā, kurā ir daudz ārvalstu tūristu, viņus vispār nevarēšot manīt. «Dobelē tā varētu būt problēma, jo ko nozīmē cilvēkam ar tik atšķirīgu kultūru te iedzīvoties,» viņš piebilst. Savukārt šefpavārs Guntis Valters, kurš strādā Somijā, ir kategoriskāk noskaņots, jo citās valstīs redzējis, kā bēgļi izveido savas ielas un uzspiež savu kultūru vietējiem. Latvija ir nabadzīga valsts, un saspīlējumu sabiedrībā var radīt tas, ja uzņemtajiem bēgļiem būs kādas priekšrocības, piebilda Guntis. Viņš gan pieļauj, ka bēgļi no Latvijas gribēs doties tālāk uz kādu bagātāku valsti.
Dobelē aptaujātajiem nebija skaidrs, kur ieceļotāji dzīvos. Tas bija pirmais, ko minēja arī Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji. Brīvu dzīvokļu nav ne turīgajā Babītē, ne Tērvetes novadā. Babītes novada priekšsēdētājs Andrejs Ence (RA) sacīja, ka pašiem bāreņi gaida rindā. Viņaprāt, ieceļotājiem nekādas priekšrocības pašvaldība nevarēs radīt, un viņiem, tāpat kā ikvienam, būs pašiem jāmeklē darbs un dzīvoklis.
«Mums ir viena pašvaldības daudzdzīvokļu māja, bet rindā ir desmit ģimeņu. Ja šis cilvēks nonāk, piemēram, Bukaišos, ko viņš tur darīs bez transporta un veikala?» min Tērvetes novada vadītāja Dace Reinika (ZZS). Arī pēc Auces novada domes priekšsēdētāja Ginta Kaminska (ZZS) domām, atklāto jautājumu esot daudz, jo jāsaprot, kas būs tie cilvēki, kuri palīdzēs bēgļiem integrēties vidē, ja viņi nezina valodu un vietējos apstākļus, un kāda sociālā palīdzība būs jāsniedz. «Ir jābūt skaidrai sistēmai, bet šis jautājums pagaidām vēl nav aktuāls,» sacīja G. Kaminskis.
Jelgava varētu būt viena no pilsētām, kurā bēgļu ierašanās šķiet ticama. Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) arī bija vienīgais, kas atzina, ka varot piedāvāt dzīvojamo platību nelaimē nonākušajiem cilvēkiem kopmītņu tipa mājā, kurā esot brīvas kādas sešas istabiņas. Pieredzes braucienā uz Somiju viņš nedošoties, jo esot tur jau bijis. Turklāt viņš ir skeptisks, cik izmantojama būs kolēģu pieredze, ja Somijā tādai pilsētai kā Jelgava esot desmitreiz lielāks budžets.