Piecu valstu sarunas par savas attīstības bankas izveidi bija ievilkušās vairāk nekā divu gadu garumā, jo Brazīlija un Indija centās pretoties Ķīnas vēlmei iegūt lielāko ietekmi jaunajos finanšu veidojumos.
Savukārt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš saskaras ar pieaugošu rietumvalstu izolāciju Krimas aneksijas dēļ, BRICS samits piedāvājis atbalstošu ģeopolitisko platformu, lai parādītu, ka viņam ir draugi tajās pasaules valstīs, kas var veidoties par nākotnes ekonomikas lielvarām, raksta Reuters.
Jaunajai BRICS attīstības bankai, kuras nosaukums būs New Development Bank, kapitāla kopējais apjoms būs 100 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tās darbība būs vērsta uz infrastruktūras projektu finansēšanu attīstības valstīs. Bankas galvenais birojs atradīsies Šanhajā, un pirmajos piecos gados to pārvaldīs Indija. BRICS pārstāvji pamato jaunās bankas izveidi ar vēlmi pretoties kapitāla aizplūšanai no attīstības valstu finanšu tirgiem, ko izraisa ASV valdības monetārie pasākumi. Paredzams, ka banka sāks izsniegt aizdevumus 2016. gadā. Daļas tajā varēs iegādāties arī citu valstu pārstāvji, vienīgais nosacījums, ka BRICS valstīm kopā jāsaglabā vismaz 55%.
BRICS līderi vienojās arī izveidot valūtas rezervju fondu 100 miljardu ASV dolāru vērtībā, ko dalībvalstis varēs izmantot, lai aizsargātu nacionālās valūtas no straujām finanšu tirgu svārstībām.
BRICS valstu līderi uzsver, ka jauno mehānismu izveide ļaus konkurēt ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku, kas vairs netiekot galā ar projektu finansēšanu attīstības valstīs, turklāt to ietekme šajās rietumvalstu pārraudzītajās organizācijās esot neproporcionāli maza.
Tiesa, Krievijas laikraksts Ņezavisimaja gazeta norāda, ka ar attīstību esot problēmas pašās BRICS valstīs. Dienvidāfrikas Republikā ekonomika nepieaug. Indijā joprojām valda galēja nabadzība. Brazīlijā strauji aug budžeta deficīts un samazinās ekonomiskās attīstības tempi. Radikāli atšķiras arī Krievijas un Ķīnas ekonomikas pieaugums. Krievijas ekonomika mīdās uz vietas, labākajā gadījumā šogad tās apjoms pieaugs par 0,5%. Ķīnā iekšzemes kopprodukta pieaugums pārsniedz 7%.
Bloomberg View apskatnieks raksta, ka alternatīvas SVF un PB tiek veidotas arī politisku iemeslu dēļ. «Ukraina pašlaik ir ceturtajā vietā SVF lielāko parādnieku sarakstā. Diezin vai viena no Putina prioritātēm varētu būt no Krievijas ietekmes zonas prom raujošās valsts finansēšana.»
Savukārt vācu Die Zeit prognozē pretrunas un nākotnes konfliktus starp pašām BRICS valstīm: «Tikai vienā jautājumā BRICS valstis ir vienotas, ja jārunā par pretstāvēšanu, pārsvarā gan retorisku, pasaules vadošajām lielvarām, īpaši ASV. Taču drīz citas BRICS valstis izbaudīs, ko nozīmē, ka tās rindās atrodas jauna, agresīva lielvara ar hegemoniskām ambīcijām - Ķīna.»