Eiropā panākt un izdarīt nav tik viegli, kā tas liekas. Pirmkārt, likumi tiek izstrādāti Eiropas Padomē un komisāru līmenī un tikai tad nāk gaismā. Eiropas Parlamentam galīgā teikšana ir vien budžeta pieņemšanā un komisāru apstiprināšanā vai neapstiprināšanā. Mans galvenais uzdevums ir, lai jaunajā budžetā tiek iestrādāti jautājumi, kas Latvijai vitāli svarīgi. Otrs - tie ir sociālie jautājumi. Mans kredo ir tāds, lai visās ES valstīs būtu gan pensijas, gan sociālie pabalsti, gan minimālās algas ne zemākas par iztikas minimumu katrai valstij. Pilnīgi vienādi nevar un nedrīkst to darīt. Vēl ir jautājums, ka visās valstīs jābūt vienādiem kritērijiem medicīnas aprūpē. Mēs caur saviem deputātiem Saeimā griezīsimies Satversmes tiesā, lai tā paskaidro, ko nozīmē Satversmes 111.pants, kur ir ierakstīts, ka valsts garantē un nodrošina minimālo medicīnisko aprūpi. Kas aiz tā slēpjas - tikai pārsējs vai tikai plāksteris, - tas nav definēts.
Bez budžeta ir vēl kādi plāni?
Esmu apbraukājis Eiropu un nekur neesmu redzējis tik nabadzīgi dzīvojošus Lielā Tēvijas kara veterānus, kā tas ir pie mums, Latvijā. Tie, kas panāca, ka Eiropā neiestājās nacistiskais režīms, ir galīgi aizmirsti. Mans priekšlikums ir strādāt kopā ar tādiem ES deputātiem, lai visā ES būtu vienāds antifašistisko cīnītāju statuss.
Vai EP jūs darbosieties viens?
Nē.
Ar Ždanokas kundzi?
Tur mums ceļi ir pašķīrušies, es nebūšu kopā nekādā gadījumā. Esmu zināmā mērā māņticīgs. Kamēr nekas nav noticis, es uz priekšu neko neplānoju. Protams, es būšu ar kreisajiem, kreisi centriskajiem spēkiem. Darbošos tādos virzienos un grupējumos, kas nodarbosies ar budžetu un finansēm, ekonomiku un tautsaimniecību. Mums ir nelaime Latvijā, ka tautsaimnieku nekur pie stūres nav, mums ir muzikanti, žurnālisti, aktieri.
Saskaņas centra priekšvēlēšanu programmā sacīts, ka cīnīsieties par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās un ES pilsonības piešķiršanu viņiem.
Daudzi, kas uz Latviju braukuši, ir sacījuši - jums jācīnās, lai tādu nepilsoņu nebūtu. Mums vēl 360 000 palikuši. Ja nav drosmes padarīt vienkāršāku to lietu šeit, Latvijā, tad tas jautājums jāceļ Eiropas Parlamentā un citās institūcijās. Mans priekšlikums ir panākt, lai viņiem piešķir ES pilsoņa nosaukumu. Tas nozīmē, ka viņi varēs balsot pašvaldību un Eiropas Parlamenta līmenī.
Tas nav īsti Eiropas Parlamenta kompetences jautājums.
Jā, tā ir valsts kompetence.
Viņiem vajadzēja naturalizēties.
Jā, jā, daudz ko vajadzēja. Mums arī vajadzēja pa priekšu savest valsti kārtībā un tad stāties, kur mūs aicināja. Visiem stāstām, ka esam te nez kādas nelaimes piedzīvojuši, izdomājuši okupāciju. Tāda pati balsošana bija 1940.gada jūlijā, tāda pati 2004.gadā, kad iestājāmies ES. Kāpēc tādiem kā es liegts piedalīties parlamenta vēlēšanās? Visur, kur ej, tur ir bijušie komunisti. Pat pie varas. Kaut vai Augusts Brigmanis, pirmais rajona komitejas sekretārs. Es EP arī atgriezīšos pie savas lietas, tā ir politiska, safabricēta.
Vai jūs mākat kādu no lielajām Eiropas valodām?
Vācu nedaudz. Bet es jau nebraucu kādam tur valodas pasniegt.
Ko jūs tur darīsiet?
Kursi tur ir! Jāiet mācīties. Tur daudz runā krieviski, tā ka aizkulisēs var arī tā. Ne valoda ir galvenais, galvenais ir zināt, par ko runāt. Vienam no mūsu deputātiem ir Juščenko ordenis par golodomoru. Nu un? Nu, bija golodomors. Šiten tagad ir tāds pats golodomors.Pilnu interviju lasiet portālā www.diena.lv