Kompānija Deloitte, kas veica pētījumu par ārzonu darbību, rekomendējusi tām paaugstināt gan PVN, gan korporatīvos nodokļus, jo tas esot vērā ņemams ienākumu gūšanas veids. Deloitte speciālisti raksta, ka apzinās ārzonu lēmumu ar zemiem nodokļiem pievilināt ārvalstu kompānijas, taču brīdina, ka ekonomikas lejupslīdes laikā šādas beznodokļu zonas var palikt bez ienākumiem.
Arī kādreizējais Anglijas Bankas pārstāvis, tagad Promontory Financial Group Lielbritānijas nodaļas vadītājs Maikls Fūts aicinājis ārzonas izlīdzināt biznesa vidi, lai neļautu uzņēmumiem izvairīties no nodokļu nomaksas reālajā mītnes zemē. Viņš uzslavēja tās teritorijas, kur konstatēts zināms progress, tomēr mudināja turpināt reformas. «Ja šīs jurisdikcijas vēlas arī turpmāk pastāvēt kā starptautiski aktīvi finanšu centri, tām obligāti jāsasniedz starptautiskie standarti attiecībā uz nodokļu caurskatāmību, finanšu sektora uzraudzību un finanšu noziegumiem. Tajā pašā laikā jāsaglabā starptautiskais spiediens uz konkurējošām jurisdikcijām, lai paaugstinātu to standartus,» portālam Accountancy Age stāstīja M.Fūts.
Līdzīgās domās ir Lielbritānijas valdība, kas caur puķēm izteikusi draudus nepaklausīgajām aizjūras teritorijām nesniegt finansiālu palīdzību, ja tās nonāks naudas grūtībās. Finanšu ministrs Stīvens Timss uzsvēris, ka šie centieni atbilst starptautiskajam noskaņojumam stingrāk vērsties pret beznodokļu zonām, lai mazinātu finanšu mahinācijas un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. «Šis ziņojums aizjūras finanšu centriem sūta spēcīgu signālu, ka tiem jānodrošina atbilstoša tirgus pārraudzība un vienlaikus jāpanāk, ka to nodokļu bāze ir daudzveidīgāka un dzīvotspējīgāka, lai tiktu pāri ekonomiskajiem šokiem. Tas ir būtiski ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai,» S.Timsu citē britu laikraksti. Lielbritānijas pakļautībā ir daudzas ārzonas - Džērsija, Gērnsija, Mena, Bermudu Salas, Kaimanu Salas, Gibraltārs, Tērksu un Kaikosu Salas, Britu Virdžīnu Salas un Angilja.
Vairākas ārzonas jau reaģējušas uz aicinājumu. Džērsija un Gērnsija pavēstījušas, ka plāno drīzumā izkliedēt neskaidrības par to korporatīvajiem nodokļiem. Abu teritoriju lēmēji sapratuši, ka vairs nevar atļauties ignorēt Eiropas Savienības un pārējās pasaules viedokli, jo tām draud grūti laiki. Gērnsijas finanšu lietu galvenā amatpersona Pīters Naivens laikrakstam Financial Times atzina, ka nākamgad teritorijā tiek plānots 60-65 miljonu mārciņu budžeta deficīts. Džērsijā iztrūkums varētu būt ap 50 miljoniem. Tādējādi nav izslēgts, ka abām teritorijām būs vajadzīgs Lielbritānijas un, iespējams, arī citu valstu atbalsts. Kaimanu Salas jau bija spiestas lūgt Lielbritānijas Ārlietu ministrijai atļauju aizņemties 280 miljonus mārciņu, lai segtu zaudējumus, kas radušies, ieņemot mazāk naudas no banku darbības, ziņo laikraksts The Guardian.