Teikas un Juglas iedzīvotājus to mājokļos apmeklēs speciāli apmācīti ceļojuma aģenti, lai informētu par velobraukšanu un alternatīvu pārvietošanās veidu priekšrocībām, kā arī dalītu bezmaksas materiālus par drošu pārvietošanos ar velosipēdu, velomaršrutu kartes un citu informāciju. Izdales materiāli gan palīdzēs kliedēt mītus par velobraukšanu, gan ļaus uzskatāmi parādīt, cik operatīvi iespējams nokļūt no vienas pilsētas daļas citā.
Jugla un Teika izvēlēta tāpēc, ka tur ir vislabākā velo infrastruktūra - jauns, plats veloceļš, kas savieno centru ar Berģiem, un daudzveidīgs sabiedriskais transports.
Personalizētās ceļojumu plānošanas riteņbraucējiem metode Lielbritānijā sekmīgi tiek izmantota kopš 2003. gada, panākot velosipēda izmantošanas pieaugumu par 10-15% un samazinot vieglo automašīnu izmantošanu par 10-12%. Projektam ir starptautisks atbalsts, jo plašāka divriteņu izmantošana ikdienā mazina sastrēgumus pilsētas ielās, līdz ar to arī gaisa piesārņojumu, uzlabojas iedzīvotāju veselība.
Kliedēs mītus
Lai mazinātu aizspriedumus pret riteņbraukšanu, apzināti tipiskākie mīti un sadarbībā ar Latvijas Riteņbraucēju apvienības ekspertiem sagatavoti to atspēkojumi.
Viena no biežāk dzirdētajām atrunām: braucot sasvīst, bet darbā nav dušas. Taču projekta informatīvajos materiālos lasāms, ka no enerģijas efektivitātes viedokļa velosipēds ir vislietderīgākais transporta līdzeklis - braucot ar ātrumu 16-24 km/h, cilvēks patērē tādu pašu enerģijas daudzumu kā normālā tempā ejot kājām. Ja cilvēkam veselības stāvoklis un bioloģiskās īpatnības ir tādas, ka, ejot kājām, tas nesvīst, braucot ar velosipēdu 20 km/h tam arī nevajadzētu svīst. Taču, braucot ar divriteni, ātrums ir vismaz četras vai piecas reizes lielāks un patērētais laiks ceļā 4-5 reizes mazāks. To, ka, rāmi braucot, no sasvīšanas nav jābaidās, apliecina skandināvi, kas ar divriteni brauc ne tikai uz darbu vai skolu, bet arī uz restorānu un pat uz teātri.
Nākamo mītu, ka daudziem nav tik labas veselības, lai brauktu ar riteni, apgāž statistika: Latvijā pirmajā vietā (55% no visiem mirušajiem) ir mirstība no sirds asinsvadu slimībām, kuru iemesls pārsvarā ir mazkustīgs dzīvesveids). Otrajā vietā - mirst no onkoloģiskām kaitēm, un arī šajā nelaimē liela nozīme ir aktīvu fizisku nodarbju trūkumam. Trešais biežāk sastopamais nāves cēlonis ir cukura diabēts, kuru izraisa neveselīgs uzturs ar cukurotu un dažādām uzturvielām mākslīgi bagātinātu pārtiku, kuru organisms nespēj pārstrādāt enerģijā. Divritenis faktiski ir vienlaikus gan pārvietošanās līdzeklis, gan trenažieris veselības nostiprināšanai.
Daudzus no velobraukšanas attur bažas, ka velosipēdu var nozagt. Taču, pēc Valsts policijas datiem, aptuveni 70% velosipēdu, kuri ir nozagti, nav bijuši saslēgti. Tātad īpašnieks pats vainīgs. Mājokļa un automašīnas durvis taču neatstājam neaizslēgtas. Lai velosipēdu nenozagtu, izvēlies labu slēdzeni. Optimāla cena ir 10% no velosipēda vērtības. Centies velosipēdu atstāt pieslēgtu tādā vietā, kur staigā cilvēki, ir kāda novērošanas kamera, taču svarīgākais - lai pašam būtu iespēja to uzmanīt!
Arī mītu par to, ka nav velosipēdistu celiņu, pa kuriem braukt, uztur pamatā tie, kas nebrauc. Latvijā pēc Ceļu satiksmes noteikumiem atļauts braukt ar velosipēdu pa brauktuvi, pa ietvi, pa gājēju un velosipēdu ceļu, kā arī velosipēdu ceļu un takām, taciņām, pludmalēm. Ir iespēja izvēlēties savā maršrutā to ceļu, kas patīk vislabāk. Pilsētu centros, kur samazināts automašīnu pārvietošanās ātrums un ielas pilnas gājēju, riteņbraucējiem drošāk pārvietoties pa brauktuvi iespējami tuvu tās malai - gan neapdraudēs gājējus, gan būs labi pamanāmi arī ikvienam autovadītājam, kas īpaši svarīgi krustojumos.
Plašāka informācija par projektu, mītiem un to atspēkojumiem lasāma velovortālā Veloriga.lv.