Ekskluzīvā intervijā _Dienai_ Latvijas apmeklējuma priekšvakarā komisārs pauda viedokli, ka Latvijai piešķirtā finansiālā palīdzība ir bijusi savlaicīga un pietiekama. Pēc viņa vārdiem, veiksmes atslēga cīņā ar recesiju ir disciplīna, izlēmība un drosme - ja tās pietiks, tad Latvija krīzes otrā galā nonāks spēcīgāka, nekā tā bijusi līdz šim.
H.Almunija gada sākumā bija izteicies, ka ES pretkrīzes pasākumu koordināciju var «būtiski uzlabot». Tagad šādi uzlabojumi esot vērojami. Lielā divdesmitnieka samits Londonā bija apliecinājums ES spējai darboties vienotā, uz rīcību orientētā frontē. «Koordinētas atbildes ietekme ir daudz lielāka nekā atsevišķo darbību summa,» Dienai uzsvēra H.Almunija. Taču ar koordinētu vienošanos par stimuliem vien nepietiek, ir vajadzīga stingra, tūlītēja rīcība, lai tos iedzīvinātu. «Stimuli ir izlēmīgi jāiedzīvina, un jāsper tālāki soļi banku bilances attīrīšanai, lai atjaunotu kreditēšanu un stabilizētu finanšu tirgus.»
Komisārs atgādināja, ka krīzes sākuma posms parādīja - katras dalībvalsts fiskālo iespēju apjoms tieši izriet no politikas, kāda tika īstenota «labajos gados». Pēc viņa vārdiem, Latvijas finanšu struktūras un politikas vadības «daudzie vājie punkti» bija radījuši izteiktu nelīdzsvarotību, «padarot Latviju īpaši viegli ievainojamu krīzes un lejupslīdes laikā». Tādēļ tagad Latvijai būtu īpaša uzmanība jāvelta strukturālajām reformām un algu samazinājumam, kas ļaus atjaunot konkurētspēju un palielināt Latvijas izredzes krīzes «otrā galā» nonākt spēcīgākai. Taču reformu ieviešanai ir nepieciešami «drosmīgi lēmumi». Latvijai piešķirto ES finanšu palīdzību - 3,1 miljardu eiro - komisārs uzskata par pietiekamu, bet uzsver, ka šī summa nav vienīgais Latvijai pieejamais atbalsts un valdībai būtu efektīvāk jāizmanto ES fondu resursi, lai, piemēram, veicinātu eksportu.
H.Almunija uzskata, ka lata piesaiste eiro ir jāsaglabā, un noraida vairāku ekonomistu pausto viedokli, ka Māstrihtas kritēriju maiņa un eirozonas strauja paplašināšana būtu efektīvs līdzeklis cīņā ar krīzi. «Komisijas nostāja ir pilnīgi nepārprotama. Eirozona ir atvērts klubs - ja vien tiek izpildīti priekšnosacījumi.
Komisārs apgalvo, ka ir pazīmes, kas norāda, ka 2009.gada pirmais ceturksnis varētu būt bijis recesijas smagākais periods Eiropā. «Brīvais kritiens ir beidzies,» taču vēl pāragri būtu apgalvot, ka briesmas ir garām. Latvijā šis gads varētu būt kopumā smagāks nekā vidēji ES, tomēr «Latvija nav izolēts gadījums», un, ja vien valdība rīkojas drosmīgi un īsteno atbildīgu fiskālo politiku, arī tā pārskatāmā nākotnē var sākt piedzīvot pirmos «zaļos asnus».