Politiska spēle
«Es to redzu kā vienu drausmīgu murgu,» Dienai emocijas neslēpj Baiba Broka (NA), kurai nupat SAB nepiešķīra augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam. «Man līdz šim astoņus gadus ir bijusi otrās kategorijas pielaide līdz līmenim «slepeni». Visu šo laiku esmu bijusi nepārtrauktā Drošības policijas uzraudzībā. Ja mēs runājam par iespēju mani ietekmēt, teorētiski mēs runājam par miljoniem lietu visu šo gadu laikā. Par spīti tiem, neviens nav spējis mani ietekmēt, to taču arī Drošības policija redzēja. Tagad pēkšņi parādījušies kaut kādi iemesli,» neizpratnē ir B. Broka. Viņa pauž pārliecību, ka tā ir «politiska spēle, kas parādījusies pirms vēlēšanām». Kā viena no galvenajām versijām izskanējusi, ka tas bijis veids, kā atbrīvoties no spēcīga konkurenta.
Deputāts Andrejs Elksniņš (SC) Dienai uzsver, ka pašreizējais SAB vadītājs Jānis Maizītis jau «agrāk apkalpojis Jauno laiku» un ka saknes šīm attiecībām ir ļoti senas. «SAB vienmēr ir bijis valdošo un augstāko valsts amatpersonu kontrolē. Broku akceptēja Ministru prezidente, tad Saeima. Viss, kas publiskajā telpā par Broku ir bijis, visiem bija zināms. Kāpēc tad vispār tika nominēts cilvēks, kam ir kaut kādi iemesli nesaņemt pielaidi?» viņš jautā.
Vienotības iespējamā ietekme tiek atrasta arī saistībā ar notiekošo KNAB. Kopš birojā vairs nav vadītāja vietnieces Jutas Strīķes, ir sāktas pārbaudes par vairākām ļoti augstām amatpersonām - gan par bijušo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība), gan premjerministri Laimdotu Straujumu (Vienotība). Tiek pārbaudīts premjeres iespējamais interešu konflikts saistībā ar portāla pietiek.com publikāciju, ka valdības dienaskārtībā ir ar premjeres dēla vadītu firmu saistīts privatizācijas lēmums. Īsi pēc tam, kad šī pārbaude sākta, tika ierosināts veidot komisiju KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka izvērtēšanai. Tiesa gan, pēc tam lēmums tika atcelts.
Saistības nav
Premjere uzsver, ka iespējamam interešu konfliktam un viņas iniciatīvai rosināt veidot komisiju, nav nekādas saistības. «Izvērtēšanas komisijas izveidošana noteikti nenozīmē, ka šī ir komisija, kurai būtu jāatlaiž KNAB vadītājs. Tāpat komisijas izveidošanai nav nekādas saistības ar izmeklēšanu, ko par iespējamu manu interešu konfliktu ir sācis KNAB. KNAB pienākums ir pēc iespējas ātrāk izvērtēt visu informāciju, kas nonāk publiskajā telpā par iespējamu amatpersonu interešu konfliktu, līdz ar to augstu novērtēju viņu operativitāti,» teic L. Straujuma.
Runājot par pielaidi valsts noslēpumam B. Brokai, premjeres atbilde ir nepārprotama: «SAB ir izteicis savu vērtējumu, kam man nav pamata neuzticēties.»
Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis aizdomas par partijas ietekmi dēvē par sazvērestību: «Tam nav nekāda pamata. Broka mums nav ienaidnieks. Dažam labam NA līderim viņa varētu likties krietni lielāks konkurents.»
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP) noraida aizdomas par politisko izrēķināšanos ar tieslietu ministri. Viņš uzsver, ka B. Broka skaidri zinot iemeslus, kāpēc viņai pielaide nav piešķirta. «Izskatās, ka cilvēks vienkārši ieiet kaut kādā lomā un viņam liekas, ka viņu nepatiesi apvaino. Ja tu reiz esi ar traipu savā reputācijā, kuru tu pats neredzi, tad vismaz respektē, ka to redz citi. Broka simtprocentīgi zina iemeslus, kāpēc viņai nav piešķirta pielaide,» viņš uzsver.
Opozīcijas cīņas
Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka aizdomas par Vienotības ietekmi būtu jāvērtē kā opozīcijas cīņas. «Ja runājam par Brokas gadījumu, tad kā citādi NA to uztvert? Jūs pieļaujat tādu iespēju, ka tagad iznāk Rasnačs, Zīle un Dzintars un saka - jā, ziniet, mēs kļūdījāmies ar savu ministru? Nu nē. Tā ir pilnīgi institucionāla reakcija, tur nav nekā pārsteidzoša,» norāda I. Ījabs. Ne tik kategorisks viņš ir, komentējot notiekošo KNAB. Politologs to dēvē par politizētu iestādi, un tāda tā esot ģenētiski. «KNAB izveidoja ne jau tāpēc, ka elite būtu gribējusi apkarot korupciju, bet tāpēc, ka to prasīja Eiropas Savienība. Kopš tā laika KNAB tiek uztverts nevis kā normāla valsts iestāde, bet gan kā vienas partijas projekts. Īpaši redzami tas izpaužas ik pa brīdim, kad publiski parādās noplūdināta informācija. Tur iekšā ir daudz tādu, kas sevi sāk uzskatīt ja ne gluži par politiķiem, tad politiski nozīmīgām figūrām gan,» teic I. Ījabs.
Politologs Mārtiņš Krieviņš aizdomas par Vienotības ietekmi sauc par apzinātu rīcību, lai grautu partijas reputāciju. «Latvijas gadījumā tas bieži vien pārsniedz jebkuras normālas politiskās cīņas robežas un balansē uz tīšas apmelošanas robežas, kas ne tik daudz grauj pašu partiju reitingus, bet arī uzticību valsts institūcijām un pašai valstij,» viņš norāda un bilst, ja šādām runām ir pamatojums, ar to būtu jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs.