Valdība tāpat izšķīrās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu samazināt līdz 35 latiem (līdz šim 90 latu), tomēr pretēji Finanšu ministrijas priekšlikumiem PVN likme tomēr netiks celta (bija plānots palielināt no 21% uz 23%), arī tā sauktā progresīvā nodokļa likme (papildu likme lielākiem ieņēmumiem) pagaidām netiks ieviesta. Par nodokļu nepalielināšanu koalīcija izšķīrusies, jo diskusijās secināts, ka vēl lielāka nodokļu celšana vairāk grautu ekonomiku un nedotu papildu ieņēmumus valsts budžetā.
Valdība uzsver, ka izdevumi samazināti, ievērojot solidaritātes principu. Valdības priekšlikumi kopumā paredz samazināt izdevumus par 500 miljoniem latu.
Plānots samazināt arī ministriju izdevumus, tomēr valdība vēl nelēma par ministriju skaita samazināšanu, lai arī ceturtdien jau bija izskanējuši pieļāvumi par Labklājības un Veselības ministriju apvienošanu un attiecīgām izmaiņām ministru krēslos. Valdības pārstāvji gan uzsvēra, ka, līdzko budžeta grozījumi tiks pieņemti, ministriju skaita samazināšana būs svarīgs valdības darba kārtības punkts. Valdība pēdējās dienās kritizēta, ka nav bijusi pietiekami aktīva strukturālo reformu ieviešanā, tajā skaitā valsts pārvaldes reformēšanā.
Nemiers valdības locekļu un koalīcijas partneru sejās parādījās jau neilgi pēc pusdienlaika, kad valdība bija sākusi ārkārtas sēdi, kurā piedalījās arī sociālie partneri - darba devēji, arodbiedrības, pašvaldības un uzņēmēji un kurai bija jānoslēdzas ar lēmumu par deficīta samazināšanu pusmiljarda latu apmērā. Dažas minūtes pirms sēdes valdības oficiālajā interneta vietnē bija parādījies jauns Finanšu ministrijas sagatavots valdības protokollēmuma projekts, kurš, kā vēlāk atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL), paredzēja «graujošus priekšlikumus». Premjers un finanšu ministrs uzreiz gan uzsvēra, ka šādus priekšlikumus neatbalsta. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) gan tos pats bija parakstījis.
Valdības gaiteņos visas dienas garumā klīda dažādas versijas un baumas, ar ko ceturtdienas ārkārtas sēde var beigties. Ap pusdienlaiku izskanēja pat pieļāvumi par V.Dombrovska «salūšanu». Sociālo partneru izplatītais paziņojums, ka nav pieļaujama valdības demisija, jo tas apliecināšot visu koalīcijas partiju pārstāvju bezatbildību pret valsti, izraisīja spekulācijas par iespējamu valdības krišanu, ko gan premjers uzreiz noliedza. V.Dombrovskis Dienai atzina, ka vispār nav apsvēris iespēju pašlaik atkāpties no amata. Jautāts, vai ir par to domājis, premjers stingri teica: «Nē. Nezinu, no kurienes šādas ziņas.»
Līdz pat vēlam vakaram valdības gaiteņos valdīja liela neizpratne par to, kāds būs lēmums un uz kā rēķina tiks samazināts deficīts. Vēl satrauktāku gaisotni radīja Valsts prezidenta Valda Zatlera negaidītā ierašanās pēcpusdien, kad tika pārtraukta valdības sēde un premjers kopā ar finanšu ministru aizsteidzās uz apspriedi. Kā skaidroja prezidenta kancelejā, V.Zatlers nolēmis doties uz Ministru kabinetu, jo medijos publicētas pretrunīgas ziņas no valdības mājas. Vēl vēlā vakarā pils saimnieks valdības māju nebija atstājis.
«Malacis prezidents. Cepuri nost. Viņš palīdzēja savākt premjeru. Visu cieņu Valsts prezidentam. Lai arī iepriekš esmu viņu kritizējis, šoreiz viņš situāciju savāca kopā,» uzsvēra Tautas partijas līderis Marks Segliņš.
Budžeta grozījumu pieņemšana ir piekšnoteikums, lai Latvija jūlijā varētu saņemt aizdevumu no ārvalstu donoriem - Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda. Aizdevums valdībai nepieciešams, lai segtu budžeta deficītu un spētu nodrošināt maksājumus, tai skaitā algu, pensiju izmaksu. Nesaņemot aizdevumu, valsts riskē nonākt uz bankrota sliekšņa. Valdība ir izpelnījusies kritiku, ka tā pie izdevumu samazināšanas nav ķērusies savlaicīgi un ļoti būtiski lēmumi ir jāpieņem dažās dienās.