Normālas valsts budžeta politikas mērķis nevar būt «aizdevuma programmas mērķa sasniegšana». Lai cik svarīga būtu pievienošanās eirozonai 2014. gadā, noteikta budžeta deficīta procenta ievērošana pati par sevi nevar būt visas valsts politikas galvenais mērķis. Budžets ir viens no svarīgākajiem valsts finanšu politikas instrumentiem, ar kura palīdzību valsts var sekmēt ekonomikas attīstību un var to arī bremzēt.
Ar lielu sajūsmu finanšu ministrs Andris Vilks vakar prezentēja valdības vienošanos. Prieka vēsts - cirpšanas, griešanas un nodokļu aplikšanas kopīgais apjoms varētu būt mazāks par 270 miljoniem. Budžeta «konsolidācijas» pamatvirziens «ieņēmumu pusē» būšot nekustamā īpašuma nodokļa «reforma» un ēnu ekonomikas apkarošana. Izdevumu pusē - valdība turpinās «griezt».
Kungi, ja papildu septiņu miljonu izkratīšana ar nekustamā īpašuma nodokļa palīdzību ir valsts ieņēmumu politikas «pamatvirziens», uz simtu miljonu griešanas fona tas ir vienkārši nožēlojami. Lietojot demagoģisko «konsolidācija» budžeta cirpšanas apzīmēšanai, jūs pareizi aizrādāt, ka konsolidācija nenozīmē tikai apgriešanu - tā nozīmē arī ieņēmumu palielināšanu.
Ieņēmumu palielināšanas pamatveids Dombrovska valdībai ir nodokļu celšana. Ja veikalnieka vienīgā ideja peļņas palielināšanai būtu cenu celšana, viņš diezgan drīz bankrotētu. Sekmīgi uzņēmumi izmanto pretēju stratēģiju, proti, samazina cenas, palielina apgrozījumu un gūst peļņu.
Nodokļu samazināšana, iekasēto nodokļu masu palielinot ar nodokļu samazināšanu, nevis celšanu, ir labēja politika. Bet Dombrovska valdība - ne šāda, ne tāda - īsteno «strausa politiku». Tā nevēlas redzēt, ka strādājošo skaits Latvijā pāris gados samazinājies no 1 miljona 300 tūkstošiem līdz 750 tūkstošiem. 250 tūkstoši strādā valsts sektorā, viņu algas tiek maksātas no citu strādājošo cilvēku samaksātajiem nodokļiem. Atliek 500 tūkstoši reālajā ekonomikā nodarbināto. No šiem cilvēkiem 142 tūkstoši saņem algu, kas mazāka par 200 latiem. Skaitļi ir nežēlīgi. Mazāk nekā 500 tūkstošiem strādājošo ir jāuztur 560 tūkstoši pensiju saņēmēju. Pavisam reāli pārskatāmā nākotnē draud sociālā budžeta sabrukums.
Vai visi šie samazinājumi, griešanas un apcirpšanas ir neizbēgamas? Vai nav nekādas citas izejas? Valdības ierastā atbilde ir - nav, un - tāda ir vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vai aizdevēji raksta priekšā Dombrovska valdības dokumentus, vai tomēr otrādi - ar viņiem tiek apspriesti valdības piedāvātie plāni un lēmumi? Ja valdībai nav pozitīvas politikas ieņēmumu palielināšanai, tad atbilde, protams, ir - griezt.