Valdības panāktā vienošanās paredz, ka papildu tēriņiem nākamā gada budžetā būs pieejami 88,7 miljoni latu, norāda finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), paskaidrojot, ka papildu līdzekļi budžeta iestāžu vajadzībām atrasti, palielinot budžeta ieņēmumus, piemēram, ar izložu un azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšanu, ar dividenžu palīdzību, kā arī uzlabojot administrēšanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim no kapitāla. A. Vilks norādīja, ka lielākos papildu līdzekļus nākamgad saņems Veselības ministrija, Satiksmes ministrija un Kultūras ministrija.
Veselības ministrijai 2014. gadā papildus tiks piešķirti 22,8 miljoni latu, kurus paredzēts izmantot mediķu algu paaugstināšanai un medikamentu iegādes izdevumu kompensēšanai. Savukārt Satiksmes ministrijai nākamgad atvēlēti papildu 25,4 miljoni latu, kurus tā galvenokārt izmantos autoceļu sakārtošanai un sabiedriskā transporta zaudējumu dotēšanai. Starp lielākajiem līdzekļu saņēmējiem ir arī Kultūras ministrija, kura papildus saņems ap 10 miljoniem latu kultūras telpas attīstībai, starptautiskajai sadarbībai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzturēšanai, kapitālsabiedrību dotācijām, atlīdzības palielināšanai kultūras iestādēs strādājošajiem, un Izglītības ministrija (IzM), kura saņems 8,8 miljonus latu zinātnes bāzes finansējumam un pedagogu darba samaksas nodrošināšanai.
Samērā dāsni papildu līdzekļi 9,8 miljonu latu apjomā tikuši arī Aizsardzības ministrijai, kura tos plāno izlietot Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācijai, NATO izcilības centram stratēģiskās komunikācijas jautājumos, kā arī gaisa telpas novērošanas sistēmas uzstādīšanai. Savukārt Iekšlietu ministrija ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei un citiem uzdevumiem saņems papildus piecus miljonus latu.
Pamanāmu sarūgtinājumu par budžeta iznākumu paudis tikai izglītības ministrs, kurš neslēpj - piešķirtie līdzekļi būs pietiekami algu palielināšanai tikai tiem pedagogiem, kuri strādā mazajās skolās un kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. V. Dombrovska centieni izkarot lielāku finansējumu pedagogu algām noslēdzās arī ar būtisku konfliktu starp viņu un valdības locekļiem no Vienotības, kuri pēc valdības sēdes pat publiski pauda šaubas par izglītības ministra kompetenci un spējām strādāt komandā. Konflikts valdībā sākās saistībā ar V. Dombrovska pausto sašutumu par FM ierosinājumu atkāpties no jau pieņemtā valdības lēmuma par sešu miljonu latu lielu līdzekļu piešķiršanu iztrūkuma novēršanai ministrijā. Uz izglītības ministra izteikumiem dzēlīgu atbildi nevilcinājās sniegt Finanšu ministrija un A. Vilks, norādot, ka IzM jau četras reizes ir nosūtījusi uz FM papildu finanšu pieprasījumu, ik reizi minot jaunu iemeslu finanšu pieprasījuma pamatojumam un vienmēr pieļaujot arī kādu kļūdu aprēķinos. Pēc finanšu ministra teiktā, lai gan sākotnēji IzM līdzekļus pieprasījusi esošo vajadzību segšanai, vēlāk ministrijas plānos tie tikuši novirzīti jaunām politiskajām iniciatīvām.
«Lai sagatavotu budžetu un nemaldinātu skolotājus, laikam jau būs jārosina Vislatvijas akcija - saskaiti skolēnus Latvijā! IzM tas neizdodas,» šādas emocijas par nokaitētajām diskusijām savā twitter kontā vēl valdības sēdes laikā paudis A. Vilks, kurš mirkli vēlāk arī norādīja, ka «Izglītības ministrijā nu jau ar reformām ir par vēlu. Tur jānāk Avārijas brigādei...» Savukārt Valdis Dombrovskis steidza norādīt, ka konfliktam valdībā nav saistības ar partiju attiecībām, jo, neskaitot izglītības ministru, visu citu ministru darbs budžeta tēriņu apstiprināšanas laikā esot bijis konstruktīvs. Premjers arī uzsvēra, ka atšķirībā no citu nozaru darbiniekiem izglītības nozarē strādājošo atalgojumam papildu finansējums būs pieejams jau no šī gada septembra.