Patiesi, pļava izskatās tukša, taču tur zem lapām patvērušies vairāk nekā miljons ēdamo gliemežu. Tie nav speciāli jābaro, nav jāslauc, taču no glumajiem kustoņiem var gūt labu peļņu. Īpaši šajos laikos, kad lauksaimniecības produktu noiets Bulgārijā pirmo reizi pēdējos 20 gados samazinās.
Par spīti cilvēku piesardzīgākai attieksmei pret izdevumiem, gliemeži Francijas un Itālijas restorānos joprojām ir iecienīts ēdiens. No trūcīgajām Austrumeiropas valstīm tos var iegūt samērā lēti, tāpēc bulgāru zemnieki par pieprasījuma trūkumu nevar sūdzēties.
Tiek lēsts, ka šoruden no Bulgārijas tiks eksportēti 800-900 tonnu gliemežu, kas ir sešreiz vairāk nekā pērn. Galvenokārt tie nonāks pie gardēžiem Parīzē un citās Francijas pilsētās.
«Tirgus ir neaptverams,» 45 gadus vecais K.Kostovs dedzīgi reklamē savu biznesu, «šogad mums bija tikai daži pasūtījumi, taču mēs tos pat nespējām izpildīt, jo mūsu inkubatori nav pietiekami lieli.» Šis zemnieks specializējas arī gliemežu mazuļu audzēšanā, kurus vēlāk pārdod citām fermām.
K.Kostova pļavā mīt Helix aspersa jeb dienvidu lielie dārza gliemeži, kas ir viena no trīs lielajām ēdamajām sugām. No visiem izaugušajiem viņš paturēs tikai 60 tūkstošus, no kuriem katrs izdēs ap 150 olām. Pārējās desmit tonnas kustoņu tiks eksportētas.
Bulgāru aizraušanās ar gliemežiem kļūst gaužām nopietna. Ar to audzēšanu jau nodarbojas 50 fermu, bet nākamgad šai nozarei pievērsīsies vēl trīs simti, apgalvo Nacionālajā gliemežu audzēšanas biedrībā. «Šogad mums jau ir pasūtījumi no Francijas, Vācijas, Austrijas un Nīderlandes,» aģentūrai Reuters klientus uzskaita biedrības konsultante Simona Molova. Kopā uz šīm valstīm tikšot eksportēts miljards gliemežu, turklāt no Japānas un arābu valstīm tiekot saņemti pasūtījumi par dažu specifisku sugu audzēšanu.
Gliemežu audzēšanas bizness pieņēmās spēkā, pateicoties Bulgārijas uzņemšanai ES. Fermu saimniekiem kopš 2007.gada ir iespēja pieteikties atbalsta programmai, ko daudzi arī izmantoja.
«Pirms diviem gadiem cilvēki smējās, kad mēs teicām, ka audzējam gliemežus. Taču pērn cilvēki vienkārši juka prātā. Mums zvana no visurienes un taujā padomu,» dižojas K.Kostovs.
Bulgāri kilogramu dzīvu gliemežu pārdod par 2,5-4 eiro. Tas nozīmē, ka K.Kostova kontā šogad ieplūdīs vismaz 25 tūkstoši eiro. Ņemot vērā, ka 400 gramu iepakojums ar gliemežiem mērcē maksā, sākot no 50 eiro, iepirkuma cena ir pat niecīga. Nav brīnums, ka rietumvalstis, kur parka vīngliemežu jeb Helix pomatia populācija ir pamatīgi noplicināta, izmanto iespēju iepirkt izejvielas Austrumeiropā. Iepriekš ar šo biznesu nodarbojās arī Polijā un Ungārijā, taču, attīstoties ekonomikai, daudzi grūtajam darbam atmeta ar roku. Tagad arī Latvijā tiek apgūta gliemežu audzēšana. Mūsu zemē jau esot ap 80 audzētāju.
Gliemeži nav vienīgā delikatese, ko saražo trūcīgajā Balkānu valstī. Bulgārija ir otrā lielākā zosu aknu pastētes ražotāja Eiropā aiz Francijas, vēsta aģentūra Bloomberg.