Tomēr šķiet, ka lielāko vēlētāju atbalstu iegūs februārī demisionējušā premjerministra Boiko Borisova vadītā partija. Viņam nācās atkāpties pēc tam, kad gada sākumā septiņu miljonu iedzīvotāju lielo valsti pārņēma neredzēti plaši protesti pret dzīves dārdzību un korupciju.
Gaidāms, ka pēc vēlēšanām spriedze valstī tikai pieaugs, jo aktīvisti ir solījuši pastiprināt protestus, un analītiķi prognozē smagu un ilgstošu valdības veidošanas procesu. Tās nav labas ziņas jau tā sliktā stāvoklī esošajai Bulgārijas ekonomikai.
Protestē aizdedzinoties
2007. gadā Bulgārija ar lielām cerībām iestājās ES, tomēr sešu gadu laikā valsts nav piedzīvojusi gaidīto uzplaukumu. Viens no galvenajiem iemesliem ir pašu nespēja izskaust zeļošo korupciju, kas neveicina investīciju ieplūšanu.
Bulgārijas Rūpniecības asociācijas dati liecina, ka pēdējos piecos gados ārvalstu investīcijas ir samazinājušās par 79% un reālu darbību ir pārtraukuši 46% uzņēmumu.
Bulgārijas ekonomika pēdējos trijos gados stagnē, tāpēc jau ilgstoši valstī ir augsts bezdarbs. Bulgārijas Finanšu ministrija informē, ka martā bez darba bijuši 12% darbspējīgo. Rūpniecības asociācija apšauba šos skaitļus, sakot, ka patiesībā tie varētu būt vismaz 18%.
Zemo ienākumu un bezdarba nomocīto vienkāršo bulgāru pacietības mērs bija pilns, kad viņi pagājušajā ziemā saņēma augstos apkures un elektrības rēķinus. Tas pamudināja tūkstošiem cilvēku iziet ielās, lai paustu neapmierinātību ar centriski labējā premjera B. Borisova valdību un beigu beigās piespiestu viņu nolikt mandātu.
Arī pēc B. Borisova atkāpšanās un pagaidu valdības iecelšanas protesti nenoplaka. Daži cilvēki pat bija gatavi ziedot savu veselību, lai parādītu, cik izmisuši ir Bulgārijas iedzīvotāji.
Kopš februāra vidus visā valstī ir notikuši vismaz septiņi pašaizdedzināšanās gadījumi, no kuriem seši beidzās letāli. Visus tik radikālu soli spērušos cilvēkus vienoja izmisums, ka viņi nespēj pabarot ģimeni.
Vienīgais izdzīvojušais ir 53 gadus vecais bezdarbnieks Dimitars Dimitrovs, kurš 13. martā aizdedzinājās iepretim prezidenta pilij galvaspilsētas Sofijas centrā. Viņš cer, ka ar viņu notikušais liks politiķiem iedziļināties iedzīvotāju problēmās. «Es ticu, ka esmu sasniedzis to, ko vēlējos. Iespējams, es biju muļķis, bet ceru, ka šeit viss mainīsies uz labo pusi,» plašo apdegumu rētu klātais pusmūža vīrietis sacīja raidsabiedrībai BBC.
Jāuzrunā tehnokrāti
Diemžēl D. Dimitrova un citu bulgāru gaidas pēc pozitīvām pārmaiņām tik drīz varētu arī nerealizēties.
Ceturtdien publicētā aptauja rāda, ka vēlēšanās uzvarēs partija Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību (GERB), kuras līderis ir B. Borisovs. GERB varētu iegūt 20,9% vēlētāju balsu, par nieka tiesu apsteidzot Sociālistu partiju, kuru būtu gatavi atbalstīt 20,4%.
GERB bijusi pie varas pēdējos četrus gadus, sociālisti valdīja līdz 2009. gadam un pieļāva nekustamā īpašuma tirgus burbuļa izveidošanos un plīšanu. Aptauja rāda, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 4% slieksni pārkāps vēl divas partijas - etnisko turku veidotā Kustība par tiesībām un brīvībām un nacionālistu partija Ataka. Neiegūstot absolūto vairākumu, GERB būs spiesta veidot koalīcijas valdību, bet šādu iespēju partija noraida. Arī citas uz iekļūšanu parlamentā pretendējošās partijas apgalvo, ka nesadarbosies ar B. Borisovu. Līdz ar to dzīvotspējīga nebūtu arī GERB veidotā mazākumvaldība.
Kā galējais variants tiek minēta visu parlamentā ievēlēto politisko spēku atbalstīta, tehnokrātu veidota «nacionālās glābšanas» valdība, kāda jau ir pie varas kopš marta.