Barojas no krievu naudas
«Bulgārijai būtu jāsaka veto jebkādām sankcijām pret Krieviju,» ziņu aģentūrai Reuters sacīja Sofijas ielās sastaptais pensionētais skolotājs Emīls Vangelovs. «Gluži pretēji - mums būtu jāpaplašina ekonomiskā, politiskā un kultūras sadarbība ar Maskavu. Vai neredzat, ka Bulgārija izzūd šajā ASV un ES melu jūklī?»
Satraukums sabiedrībā par to, kādu kaitējumu sankcijas nodarītu Bulgārijas ekonomikai, augošā neapmierinātība ar ES politiku, kā arī vecākās paaudzes nostaļģija pēc «vecajiem, labajiem» padomju laikiem daļai bulgāru liek ilgoties pēc ciešākas sadarbības ar Krieviju.
Vairākums bijušo padomju valstu, kas tagad ietilpst ES, nav pārtraukušas sadarbību ar Maskavu, taču Bulgārija atšķirībā no tām neuzlūko Krieviju kā bijušo okupantu un draudu, bet gan skatās uz to kā draugu.
Bulgārija jau kopš 19. gadsimta Krieviju uzlūko kā glābēju, kas palīdzējis atbrīvoties no 500 gadus ilgā Osmaņu impērijas jūga. Par to vēsta arī viens no slavenākajiem Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas simboliem - Aleksandra Ņevska katedrāle, kas celta par godu tiem krievu kareivju tūkstošiem, kas krita kaujās pret turkiem.
Kopš Aukstā kara laikiem Bulgāriju ar Krieviju saista arī cieša ekonomiskā sadarbība, un krievu tūristi aizvien iecienījuši bulgāru kūrortus. Pērn 700 000 no 2,6 miljoniem ceļotāju, kas apmeklēja Bulgāriju, nāca no Krievijas. Tūrisms nodrošina ap 13% Bulgārijas iekšzemes kopprodukta, un nozare ciestu pamatīgus zaudējumus, ja ES ierobežotu krievu tūristu ieceļošanas iespējas.
Bulgārija pat gatavojas atvērt Krievijā papildu konsulātus, kā arī atvieglot vīzu piešķiršanas sistēmu Krievijas pilsoņiem. «Vīzu režīms netiks atcelts, taču tas varētu tikt atvieglots,» ziņu aģentūrai Novinite sacīja Bulgārijas vēstnieks Maskavā Boiko Kočevs, piebilstot, ka vīza būšot jāgaida vien divas trīs dienas.
Apdraudēta ekonomika
Krievija ir otrs lielākais Bulgārijas tirdzniecības partneris. Ja Maskavai piemērotu bargas ekonomiskās sankcijas, zaudējumus ciestu ap 2000 bulgāru kompāniju, kurās nodarbināti ap 80 000 cilvēku.
Īpaši liela nozīme Krievijai Bulgārijas importa tirgū. Pērn 18,5% Bulgārijā ievesto preču nāca no Krievijas, un to kopējā vērtība bija ap 6,6 miljardiem dolāru (4,7 miljardiem eiro), Krievija bija Bulgārijas lielākā importētājvalsts.
Tāpat Bulgārija ir atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm. Ap 90% gāzes nāk no Krievijas enerģētikas giganta Gazprom. Valsts vienīgo naftas pārstrādes kompāniju pārvalda krievu Lukoil, bet vienīgo atomelektrostaciju, kas saražo vairāk nekā 40% elektrības, darbina krievu kodoldegviela.
Pagājušajā nedēļā Bulgārija paziņoja, ka atceļ plānoto tikšanos ar Krieviju, kurā bija paredzēts pārrunāt enerģētikas jautājumus. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) norādīja, ka iecerētais gāzes vada South Stream projekts netiks noteikts kā ES prioritāte, jo tas kā piegādātāju izmantošot Gazprom. Gāzes vada maršruts plānots pa Melnās jūras dibenu no Krievijas uz Bulgāriju.
Paradoksāli, bet, lai gan Sofija pirms desmit gadiem pievienojās NATO militārajai aliansei, arī Bulgārijas bruņotie spēki ir atkarīgi no Krievijas. Bulgārijas kaujas lidmašīnas un tanki ražoti vēl padomju laikos, un Krievija palīdz ar to remontdarbiem un apgādā rezerves detaļām.
Sola politisko haosu
Lai gan Krievijai piemērotās sankcijas bulgāriem sola ne mazums ekonomisko sarežģījumu, līdz šim Sofija atbalstījusi ES kopējo pozīciju. Bulgārijas ārlietu ministrs Kristiāns Vigeņins intervijā ziņu aģentūrai Reuters apgalvoja, ka valsts saglabās lojalitāti pret ES. Bulgārija nebloķēs papildu sankcijas, taču arī nemudinās tās noteikt.
«Apdraudējums mums ir ļoti augsts. Mēs esam viena no visievainojamākajām valstīm. Mēs to esam skaidri pateikuši, un mūsu partneri to ļoti labi apzinās,» uzsvēra K. Vigeņins.
Tomēr šāda pozīcija nav pa prātam visiem politiskajiem spēkiem. Galēji labējā partija Ataka jau piedraudējusi gāzt valdību, ja tiks pastiprinātas Krievijai piemērotās sankcijas. «Tā ir vēlētāju problēma, viņiem beidzot jāattopas un jāsaprot, ka Bulgārijas valdībai nepieciešama neatkarīga politika un jāpieliek punkts šim [ES] koloniālismam, kurā mēs esam ieslodzīti,» uzsvēra partijas līderis Volens Siderovs.
Ja Ataka nostāsies pret valdību, kas paļaujas uz tās atbalstu, Bulgārija draud ieslīgt jaunā politiskajā haosā. Iepriekšējā valdība tika gāzta pērn pēc mēnešiem ilgiem ielu protestiem.
Valdošo sociālistu atbalstītāji arī varētu nesaprast sankciju pastiprināšanu, jo daudzi partijas piekritēji ir prokrieviski noskaņoti. Kā pārbaudījums sociālistu valdības izdzīvošanai tiek gaidītas maijā paredzētās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.