Nākamā valdība nonāks neapskaužamā situācijā. Iedzīvotāju pacietības mērs ir izsmelts, bet Latvijas valsts kuģis pilnās burās dodas pretī nākamajai konsolidācijai, kuru neviens nav atcēlis.
Iespējams, ka pirmoreiz kopš 1993. gada piedzīvosim ziemu, kad daudzdzīvokļu mājām masveidā netiks pieslēgta apkure. Iedzīvotāju parādi par siltumu valstī kopumā ir pārsnieguši 42 miljonus latu. Siltumuzņēmumi un pašvaldības ir nobijušies un satraukti. Šogad ir pirmā vasara, kad iedzīvotāju parādi par apkuri iepriekšējā ziemā nerūk. Cilvēkiem vienkārši nav naudas.
Arī Ķengaraga iedzīvotāji ir sašutuši. Namu apsaimniekošanas uzņēmums viņiem ir piesūtījis rēķinus, kuros ir pieprasīts avanss par nākamo mēnesi. Uzņēmuma rīcība ir saprotama, tas cenšas kaut ko izdarīt, lai samazinātu parādu līdz nākamajai apkures sezonai, lai varētu uzsākt apkuri. Iedzīvotāji uzņēmumam ir parādā krietni vairāk nekā uzņēmums Rīgas siltumam.
Tomēr uzņēmuma rīcība ir nepareiza, lai gan tā tiešā veidā ir kopija Latvijas valdības politikai, kura palielina nodokļus tiem, kas tos maksā. Tie, kas nemaksā, nemaksā tāpat. Līdzīgi rīkojas siltumuzņēmums, kas cer, ka maksātāji samaksās avansā, lai nosegtu parādu, ko ir izveidojuši nemaksātāji.
Ja valstī ir veselīga ekonomika, var teikt, ka katra parādi ir personiskā lieta. Iedzīvotāju parādi par siltumu ir radušies valdības īstenotās politikas dēļ - valdībai būs jāuzņemas atbildība šīs problēmas risināšanā.