Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Jānis Siksnis, kurš iepriekš pret izvēlēto variantu iebilda, šobrīd cer, ka, precizējot to, izstrādās arī konkrētus ieviešanas mehānismus. Pagaidām tas esot izstrādāts tikai teorētiski, neņemot vērā reālo abu mediju situāciju.
«Risinājuma modelis paredz, ka LTV un LR saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai. Šo modeli iespējams realizēt pakāpeniski, un tas paredz esošo resursu sinerģiju,» NEPLP norāda savā paziņojumā. Padome šī modeļa ietvaros sola nostiprināt programmu autonomo saturu gan redakcionālās neatkarības, gan finansējumu ziņā. Tomēr vienlaikus pastāvēšot «medija redakcionālās vadības kolēģijas princips», kas neierobežos daudzveidību un veicinās radošo darbību. NEPLP pieļauj arī sabiedriskā medija statusa maiņu no kapitālsabiedrības uz atvasināto publisku personu, kas nozīmē iziešanu no reklāmas tirgus. Savukārt LR un LTV infrastruktūru apvienos tiktāl, ka abas mitināsies vienā ēkā.
Konkrētu apvienotā sabiedriskā medija projektu ar detalizētu finanšu analīzi, situācijas izpēti un tehniski ekonomisku pamatojumu padome plāno izveidot līdz 2013. gadam. Savukārt kā plāna realizācijas termiņš šobrīd ir noteikts 2018. gada decembris. NEPLP izšķīrās starp trim variantiem. Viens no tiem paredzēja saglabāt abus pašreizējos medijus un izveidot trešo, kas balstītos uz multimediju platformas. Tā kā šobrīd apstiprināto koncepciju pieņems pakāpeniski, kādu laiku darbosies tikko minētais modelis, ko LR uzskatīja par vispieņemamāko. Otrā neapstiprinātajā variantā bija plānots apvienot abus ziņu dienestus un pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem.
«Ir viegli uzrakstīt, ka visiem viss ir, bet viss slēpjas detaļās. Pagaidām tas ir tikai teorētisks modelis, kurā viss ir labi kā komunismā,» saka J. Siksnis. LR uzskata, ka «tos pašus labumus» varēja panākt arī ar modeli, abus medijus neapvienojot. Izvēlētais variants radot risku, ka pēc apvienošanas televīzija attīstīsies uz radio rēķina, jo tai ir lielākas tehnoloģiskās vajadzības. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots izvēlēto modeli uzskata par labu esam, tomēr NEPLP pieņemtais lēmums vēl neko nenozīmējot. «Iepriekšējais padomes sastāvs arī pieņēma lēmumu, ka tas ir atbalstāmi, bet galvenais lēmums vēl jāpieņem valdībai,» viņš saka.