Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina ieceri uzlabot sašķobījušos valsts tēlu ārzemēs var tikai pasmaidīt. Tas šķiet visai grūti paveicams uzdevums, jo par lietu patieso stāvokli šajā valstī ārzemēs informācijas netrūkst. Un tā nebūt nav glaimojoša. Varbūt to varētu sasniegt, ieviešot aizvien bargāku un apjomīgāku cenzūru, taču jāšaubās, vai tehniski tas ir iespējams. Tiesa gan, Irānas un citu līdzīgu režīmu piemērs rāda, ka informācijas plūsmu tomēr iespējams stipri dozēt. Gribas cerēt, ka tik tālu Maskava nenoies un vismaz nebūs sliktāk kā pagājušajā gadsimtā dzelzs priekškara laikā. Tad brīvajā pasaulē bija pieejams gana daudz informācijas par notikumiem PSRS un tie, kas par to interesējās, varēja izveidot pietiekami kompetentu viedokli. Tā arī tagad. Jādomā, vairākumam, kas ziņu lasīšanu neuzskata par zemē nosviestu laiku un pārdomā uzzināto, ir diezgan kritisks viedoklis par Krievijas augstākajiem vadītājiem. Bet tiem, kam vēl ir šaubas, derētu uzzināt, kas tad Krievijā noticis divu pēdējo mēnešu laikā pēc Putina inaugurācijas.
Šajā laikā politiskais režīms - 2012 - sevi ir juridiski noformējis. Jaunais vecais prezidents ir uzbūvējis kvazitiesisku sistēmu cīņai ar visu alternatīvo. Četri likumi - par mītiņiem, par ārzemju aģentiem, par apmelošanu, par informāciju - faktiski aptver visas cenzūrai nepakļautās domas, izteikumus un darbības. Savi rāmji izveidoti tiem, kas iziet protesta akcijās ielās un laukumos, savi rāmji tiem, kas iesaistījušies pilsoniskās aktivitātēs. Jebkura varas kritika publiskā telpā un internetā tagad pavisam viegli iešķūrējama zem krimināli tiesiskās atbildības. Putina rīcība sen vairs nepārsteidz, tik daudz bijis sensacionālu un kliedzoši rupju izteicienu. Tas izpaudies arī reālajā valsts vadītāja darbībā, taču gadījums ar pankgrupu Pussy Riot šķiet nožēlojams. Ir saprotams, ka mūziķes pārgalvīgi izvēlējušās sava protesta vietu - Kristus Glābēja katedrāli Maskavā, kur viņas februārī noturēja aizlūgumu: «Dievmāte, atsvabini no Putina!» - un tagad varētu saņemt administratīvu sodu. Krievija, norāda vietējie advokāti un citi inteliģences pārstāvji, ir laicīga valsts, nevis tāda, kur spēkā nez kāds pareizticības šariats. Tomēr prokuratūras darbība apstiprina pēdējo apgalvojumu, jo jaunajām sievietēm draud pat septiņi gadi cietumsoda, kaut arī viņu nodarījums nav krimināli sodāms.
Totāla dažādu brīvību sašaurināšanās nevar radīt pozitīvu tēlu Krievijai, lai kā Putins to gribētu. Un nekad nenovedīs arī pie bezvīzu režīma izveidošanas ar Eiropas Savienību. Acīmredzami Putins nemaz nevēlas izveidot labas attiecības ar lielu daļu savas valsts iedzīvotāju, bet bez tā nekādu pozitīvo ziņu pasaulē aiznest neizdosies.