E. Putra sēdē skaidroja, ka, pagarinot termiņuzturēšanās atļaujas, pēc pirmajiem pieciem gadiem tas notiek automātiski bez papildu maksas. Taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Drošības policijai tas prasot zināmas izmaksas. E. Putra izrēķinājis, ka valsts budžetā tā būtu iespēja papildus iekasēt trīs līdz piecus miljonus eiro, ja aptuveni 60 procentu no uzturēšanās atļauju saņēmējiem tās vēlētos pagarināt. Tas esot svarīgi, jo no šiem līdzekļiem tiekot finansēta arī pirmā mājokļa programma, kurai neesot pietiekami daudz līdzekļu. Saņemot uzturēšanās atļauju, šie cilvēki samaksā 25 000 eiro.
Pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas regulē uzturēšanās atļauju izsniegšanu par ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādi un pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai vērtspapīru iegādi, stāsies spēkā 2016. gada 1. jūlijā.