«Ja bērns saka: mammu, es nesaprotu, palīdzi, ņemu rokā grāmatu un atgriežos bērnībā,» atzīst Dana. Reizēm, kad grāmatā rakstītais nav saprotams arī Danai, viņa ķeras pie interneta. Tur tīri labi varot atrast atbildes uz interesējošiem jautājumiem. «Acīmredzot ne es vienīgā izmisusī mamma,» smej Dana.
Tas, ka bērns kaut ko no apgūstamās vielas nesaprot, ir tikai normāli, pārliecināta Dana. Neizprotami esot tas, ka skolotājām allaž trūkst laika, lai nesaprotamo vielu bērnam izskaidrotu. «Agrāk, kad mūsu skolā skolotājām apmaksāja tā saucamās pēcstundu nodarbības, kuru laikā bērni izmācījās uzdoto un nepieciešamības gadījumā palūdza skolotāja padomu, bija daudz vieglāk. Tagad, kad skolu tēriņi apcirpti un pēcstundu nodarbības vairs netiek apmaksātas, bērns spiests tikt galā saviem spēkiem, jo skolotāji strādā pēc principa - kā maksā, tā strādā,» stāsta Dana. Vistrakāk esot, ja meita saslimst, jo slimības laikā iekavēto atgūt ir ļoti grūti. «Nupat esam sākušas ceturto klasi, un matemātikā vairs nemāca tikai 4+5 vai 2x2. Es, nepedagogs, diez vai esmu labākais cilvēks, kas spēs izskaidrot meitai teksta uzdevumus, bet tieši to es daru,» teic Dana. Viņa gan atzīst, ka kopīgām matemātikas mācībām esot arī savi plusi - abām ar meitu ik dienas ir savs konkrēts laiks, ko viņas abas mīļuprāt pavada kopā.
Vairāk paveicies 7. klases skolēnam Gintam. Gints stāsta, ka lauku skoliņā Bauskas pusē, kurā viņš mācās, pērn viņa klasei iedalīta matemātikas skolotāja, kas līdz šim bija skolojusi tikai sākumskolēnus. Skolotājai 6. klases «cietie rieksti» bijuši par nepārkožamiem, tāpēc viņa Gintam regulāri devusi «riekstus» izpildīt. Tos Gints ik vakaru pildījis ar prieku. «Arī tētim patīk «cietie rieksti», un mēs kopā domājam, apspriežam, kā sarežģītos teksta uzdevumus atrisināt,» atzīst Gints. Skolēna mamma abus matemātiķus pat iesaukusi par «gudrīšu grupiņu», jo, kad galdā tiek likts «cietais rieksts», ne tētim vairs interesē televizors, ne Gintam datorspēles.