Statistika liecina, ka Latvijā gada laikā tiek veikts aptuveni 1000 mastektomiju. Tas nozīmē, ka tūkstotis sieviešu zaudē savu sievišķības oreolu, tiek iedragāta viņu pašapziņa un psihiskie procesi, ja vien viņas neizvēlas veikt krūts rekonstrukciju.
XXI gadsimta pirmās dekādes vidū, aktīvi darbojoties sieviešu veselības organizācijām, izdevās panākt, ka krūts atjaunošanas operācijas pēc onkoloģiskajām saslimšanām tika iekļautas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstā. Diemžēl jau pēc dažiem gadiem, izskanot pasaules ekonomiskās krīzes atbalsij Latvijā, reizē ar plānveida medicīnisko pakalpojumu svītrošanu no valsts apmaksāto pakalpojumu saraksta arī krūts rekonstrukcijas kļuva par problēmu, kas risināma tikai un vienīgi pašu sieviešu spēkiem un ar naudas maka saturu. Ievērojamo izmaksu dēļ daudzām onkoloģiskajām pacientēm šī problēma palika neatrisināta.
Pasaulē tiek veikti pētījumi, ar kuru palīdzību tiek skaidrots, cik valstij izmaksā viena darbaspējīga cilvēka nodokļu maksātāja zaudējums. Skaitļi ir iespaidīgi, tāpēc lielākā daļa attīstīto pasaules valstu saviem iedzīvotājiem, kurus skārušas kritiskas slimības, kompensē ārstēšanos. Aprēķins ir ļoti vienkāršs un pragmatisks - tā ir lētāk un izdevīgāk, nekā cilvēkam atlikušās dzīves laikā maksāt pabalstus, invaliditātes pensijas. Principā tā rīkojas arī Latvijā, tikai diemžēl aizmirstot šo principu pilnībā attiecināt uz krūts rekonstrukcijām. Sieviete, kurai ir tikai viena krūts, nevarēs un nebūs spējīga pilnvērtīgi pildīt sabiedrības locekļa lomu tāpat, kā to darīja pirms krūts mastektomijas. Valsts būs padarījusi tikai pusi darba - izglābusi cilvēka dzīvību, bet otru pusi - cilvēka atgriešanu sociālajā apritē un darba tirgū - ne.
Mazliet ciniski, bet, līdzībās runājot, tas būtu tāpat, kā izņemt sāpošu gūžas locītavu un neaizstāt to ar funkcionālu protēzi. Sāpes pazūd, bet kājas funkcija nav pilnvērtīga... No ekonomikas viedokļa raugoties, rezultāts ir tāds pats, kā atsakoties no krūts vēža ārstēšanas apmaksas vispār. Valstij ekonomisku ieguvumu nav, izņemot, protams, humānais faktors.
Latvijas Plastisko ķirurgu asociācijas ārsti veic visu veidu krūšu rekonstrukcijas operācijas sievietēm pēc krūts mastektomijas. Tāpēc mēs satiekam sievietes, kas pārcietušas operāciju un izveseļojušās no krūts vēža. Mēs konsultējam viņas par krūts rekonstrukcijas iespējām un redzam, kā sieviete reaģē, uzzinot, ka viņai nebūs iespējams ar valsts atmaksātu pakalpojumu atgūt savu paštēlu.
Latvijā, kad jāpieņem kādi nozīmīgi valstiski lēmumi, ir pieņemts salīdzināt, kā šinī jautājumā rīkojas tā vai cita Eiropas valsts. Diemžēl jākonstatē, ka absolūti lielākajā Eiropas Savienības teritorijā valsts kompensē pilnīgi visu atveseļošanās ciklu - no krūts ārstēšanas un terapijas līdz pat rekonstrukcijai gadījumos, kad tas nepieciešams. Ārsti nereti ir spiesti strādāt par psihologiem un taisnoties par valdības pieņemtajiem lēmumiem. Nav viegli paskaidrot, kāpēc, piemēram, uz gūžas atjaunošanas plānveida operāciju var pieteikties un saņemt noteiktajā kārtībā vai ikviens bezpajumtnieks, kas savu veselību gadiem ir mērķtiecīgi un sistemātiski gandējis, mūžam nav strādājis un maksājis valstij nodokļus, bet skaista, izglītota un darbaspējīga sieviete tiek izstumta no aktīvās dzīves.
Raugoties no valsts viedokļa, ir saprotams, ka arī krūts rekonstrukciju apmaksas problēmas ir sekas ilgstoši nerisinātajam t. s. veselības aprūpes groza jautājumam. Respektīvi, valsts tā arī nekad nav definējusi, kādas medicīniskās manipulācijas tā apmaksā, bet kādas neapmaksā. Mūsuprāt, atkristu daudzas nevajadzīgas diskusijas un strīdi par veselībai atvēlētā budžeta apjoma jautājumiem, ja vien vispirms tiktu izdarīts šis mājasdarbs.
* Latvijas Plastisko ķirurgu asociācijas un IPRAS (International Confederation for Plastic, Reconstructive and Aesthetic Surgery) biedri, plastikas ķirurgi, Latvijas Mikroķirurģijas centrs