Pēc uzvaras pār Šveici noskaņojums ir uzlabojies?
Sportā jau formula ir vienkārša. Ja komanda uzvar, noskaņojums ir labs. Ja zaudē - tad atkal slikts. Esam beidzot atzīmējušies ar punktiem turnīra tabulā, tāpēc noskaņojums ir uzlabojies.
Ir aizvadītas četras spēles. Sniegums ir kļuvis labāks?
Spēle jau spēlei nelīdzinās. Vai kļūstam labāki? Man gribas domāt, ka pēdējā spēlē bijām viltīgāki par pretiniekiem. Mēs diezgan labi bijām viņu spēli izanalizējuši un spējām savus trūkumus kompensēt. Domāju, ka arī trijās iepriekšējās spēlēs uzdevumi uz spēlēm bija pareizi un pie kaut kādas apstākļu sakritības un pretinieku neveiksmēm varējām arī tajos mačos «aizķerties».
Pirms čempionāta runājām, ka ir pat labi sākt pret stiprajiem. Tā arī bija, ka spēlēs ar Kanādu, Čehiju un Zviedriju varējāt iegūt priekšstatu, ko spējat un kas jāuzlabo?
Pilnīgi noteikti mēs nebraucām uz čempionātu ar domu, ka tikai pēc trijām spēlēm mums pa īstam sāksies pasaules čempionāts. Arī tajās spēlēs mēs atstājām daudz spēka, bet, protams, ka iegūtās vērtīgās atziņas mums palīdzēja spēlē ar Šveici. Turpmāk vajadzētu būt vieglāk un vairāk variantiem uzvarēt.
Pret Šveici sekmīgi izdevās spēle uz pretuzbrukumiem. Vai šī taktika varētu nostrādāt arī nākamajās spēlēs?
Pret Šveici gaidījām, ka viņu aizsargi spiedīsies dziļāk zonā, tāpēc mūsu diviem uzbrucējiem bija jābūt gataviem aizskriet pretuzbrukumā. Skatoties Vācijas un Šveices spēli, palika iespaids, ka abas komandas spēlē vienādi. Ja vācieši nebūs pastiprināti mūsu spēli izanalizējuši, varam gaidīt, ka atkal pavērsies izredzes izveidot pretuzbrukumus.
Vācija ļoti aktīvi iesāka spēli pret Šveici...
Jā, un mums ir jābūt tam gataviem. Vēl es ceru, ka mums labāk veiksies ar skaitliskā vairākuma realizāciju, kam ir jābūt vienam no mūsu plusiem. Ripu mēs kustinājām labi, pietrūka tikai laba nobeiguma. Mazākums mums jau bija labs, un es esmu diezgan pārliecināts, ka vienādos sastāvos mēs tiksim ar viņiem galā. Manuprāt, vairākumam un mazākumam vajadzētu izšķirt spēles likteni.
Skaitliskais vairākums ir pašu spēlētāju sagatavots mājasdarbs un izdoma, vai arī treneri iesaka, ko un kā darīt?
Treneru korpuss arī piedāvā variantus, bet mums ir ļauta vaļa. Izdomājam, kur ir ērtāk stāvēt, kā mēs spēlēsim, un treneri to visu vēro no malas. Pēc tam jau viņi iesaka, ko mēs varētu darīt labāk, piedāvā savus alternatīvos variantus, bet «pa lielo rēķinu» viņi mums uzticas. Viņi ļauj mums spēlēt pozīcijās, kurās jūtamies komfortabli. Divu nedēļu laikā nebūtu prātīgi visu salauzt. Neviens jau nav atcēlis arī uzstādījumu, ka ir vairāk jāmet uz vārtiem. Treneri arī mūs mudina to darīt.
Pirms čempionāta arī sacīji, ka tikai Prāgā būs redzams, vai sagatavošanās posmā ir pareizi strādāts. Puse spēļu jau ir aizvadītas. Vai ir jūtams, ka sasniegta labākā kondīcija?
Tagad mūs gaida grūts pārbaudījums, jo būs jāspēlē ik pēc dienas.
Pareizo atbildi varētu sniegt spēle ar Austriju?
Jā, jo tā viennozīmīgi mums būs smaga spēle. Nav viegli katru dienu spēlēt. Par to varējām pārliecināties arī pēc šveiciešu snieguma. Papildlaikā viņi tomēr jau bija paguruši. Manuprāt, fiziskā kondīcija mums ir laba. Kad būs nepieciešams, ekstra soli mēs spersim. Es tā spriežu arī pēc saviem novērojumiem treniņos, kad mums nav spēles. Var just, ka spēlētājiem kājas ir pietiekami ātras.
Latvijas izlasē uz vadošajām maiņām negulstas pārāk liela slodze? Piemēram, Kanādas izlasē, kad uzvara vairs nerada šaubas, Sidnija Krosbija maiņa jau uz ledus pavada mazāk laika.
Būtu jau labi, ja arī mēs tā varētu darīt... Bet nu nē, es pats cenšos sev iegalvot - ja arī kādā spēlē slodze ir bijusi lielāka, tad uzskatu, ka tas bijis arī kā kārtīgs fiziskās sagatavotības treniņš, kas noderēs nākamajās spēlēs. Ar mums kopā ir arī fiziskās sagatavotības treneris Vilnis Klucis. Viņš ļoti labi jūt, kurš ir vairāk un kurš atkal mazāk katrā spēlē pastrādājis. Pēc spēlēm viņš iesaka spēlētājiem vingrinājumus, kurus izpildīt, lai labāk atjaunotos.
Spēlei ar Vāciju var būt liela nozīme...
Jā, to mēs apzināmies, tāpēc gatavojamies ļoti nopietni.