Tomēr pagaidām ir skaidrs, ka uzvara V. Putinam piešķīrusi mandātu vadīt Kremli vismaz sešus gadus, kuru laikā viņam nāksies pildīt daudzos priekšvēlēšanu solījumus, kas paredz ne tikai palielināt izdevumus sociālajai un militārajai nozarei, bet arī veikt plašas demokrātiskas reformas.
Pēdējo nozīmi īpaši uzsver opozīcija, kas jau pirms prezidenta vēlēšanām paziņoja, ka turpinās pirms vairākiem mēnešiem aizsāktos protestus. Vakar vēlu vakarā vairāki desmiti tūkstoši opozīcijas atbalstītāju pulcējās Maskavas centrā.
Konkurences trūkums
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka par V. Putinu svētdien notikušajās vēlēšanās nobalsojuši gandrīz 64% vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo, vēsta NEWSru. Līdz ar to uzvarētāja noskaidrošanai nebūs nepieciešama otrā kārta.
Krievijas Centrālās vēlēšanu komitejas vadītājs Vladimirs Čurovs paziņoja, ka līdz pirmdienai saņemti tikai daži desmiti ziņojumu par vēlēšanu pārkāpumiem. Arī V. Putina štābs ar lepnumu paziņoja, ka šīs esot bijušas «tīrākās vēlēšanas Krievijas vēsturē».
Pilnīgi pretēju ainu zīmē neatkarīgā vēlēšanu novērotāju organizācija Golos, kas apgalvo, ka saņēmusi vairāk nekā 3500 iesniegumu par pārkāpumiem. Daudzos gadījumos konstatēta tā saucamā karuseļbalsošana, kad viens cilvēks nobalsojis vairākos vēlēšanu iecirkņos, ziņo Reuters. Internetā arī atrodami video, kuros redzams, kā viens cilvēks balsošanas urnā iemet vairākus biļetenus.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) paziņojušas, ka «vēlēšanas nebija godīgas, jo to noteikumi tika pielāgoti vienam kandidātam, V. Putinam, bet reālas konkurences nebija». «Nopietnu satraukumu» par Krievijas prezidenta vēlēšanu norisi paudusi arī Eiropas Savienības ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.
Vēros Latviju un Igauniju
Pirms vēlēšanām vairākos lielākajos Krievijas laikrakstos parādījās V. Putina publikācijas, kurās viņš plaši aprakstījis nepieciešamās ekonomiskās, politiskās un sociālās jomas reformas. Publikācijas ļauj secināt, ko Krievija un pasaule tuvākajos gados var sagaidīt no V. Putina.
Viena no svarīgākajām V. Putina ārpolitikas prioritātēm ir ārvalstīs dzīvojošo krievu tiesību aizsardzība. Jo īpaša uzmanība esot jāpievērš Igaunijai un Latvijai, kur krievu minoritāte «ciešot no diskriminācijas», teikts viņa rakstā Moskovskiye novosti. Viņaprāt, nepieciešams veicināt «labvēlīgu un precīzu» Krievijas tēlu ārvalstīs, jo īpaši Austrumeiropā, «eksportējot izglītību un kultūru».
Runājot par nacionālo drošību, viņš uzsver vajadzību modernizēt Krievijas bruņotos spēkus un militāro rūpniecību, šim mērķim desmit gados paredzot 23 triljonus rubļu (414 miljardi latu). To viņš pamato, brīdinot, ka «mūsu vājumu var izmantot ārvalstis, lai kaitētu Krievijai».
V. Putins atzīst, ka Krievijai ar steigu nepieciešams veikt ekonomikas diversifikāciju. Viņa vīzijās Krievija nākotnē ir «inovācijās balstīta ekonomika», kurai jānodrošina darba vietas 25 miljoniem augsti kvalificētu speciālistu. Viņš arī sola samazināt valsts lomu ekonomikā un uzlabot biznesa vidi Krievijā.
Krievijas nākamais prezidents arī apņēmies modernizēt valsts demokrātiju, lai attīstītu «daudz efektīvāku, atbildīgāku un caurspīdīgāku valsts pārvaldību», teikts viņa publikācijā izdevumā Kommersant.
Viņš atbalstot varas decentralizāciju, tādēļ ir paredzēts atjaunot tiešas reģionu vadītāju vēlēšanas. Viņš arī sola atvieglot politisko partiju reģistrēšanas procesu un samazināt parakstu skaitu, ko nepieciešams savākt, lai kandidētu prezidenta vēlē šanās.