Čau, mani sauc Osvalds

Osvalds ļoti nopietni gatavojas matemātikas olimpiādei. «Ja valsts olimpiādē dabū atzinību, vieglāk tikt augstskolā, budžeta grupā.» Osvalds atzīst, ka ir eksakts puisis, valodas, vēsture viņam nepatīk. Matemātikā viņam 9, fizikā - 10. Tiesa, arī latviešu valodā viņam ir 7, literatūrā - 9: «Sanāca izbraukt.» Taču viņš vēl nezina, par ko mācīsies tālāk. Varbūt aviācija? «Pārāk dārgi - tie ir 50 tūkstoši eiro par licenci komercpilotam. Būtu jau forši. Bet pārāk dārgi.» Osvalds nekad nav bijis nesekmīgs, zemākā vidējā atzīme bijusi 7,9. Un matemātikā galvenais esot neielaist robus.

Viena ir Osvalda māsa Līga. «Es viņu cienu. Līga ir vecāka par mani. Bet vīrieša etalons ir Daniels Kreigs. Viņš man šķiet vīrišķais vīrietis - kādam ir jābūt vīrietim! Un ne jau izskats ir galvenais, man patīk, kā viņš intervijās uzvedas, attieksme. Un Džeimsa Bonda filmas arī patīk. Vispār man patīk Aston Martin, tāpēc skatījos Bondu. Tā ir mana sapņu mašīna. Mazi puikas sapņo par tādu, bet padomāju - kāpēc man pārtraukt to darīt? Nieka 80 tūkstoši latu! Viena māja...» Ko izvēlētos - mašīnu vai māju? «Laikam jau māju, esmu pragmatisks. Sapnī jau nedzīvosi visu laiku.»

Tiem, ko raksta avīzēs, Osvalds netic. «Uzraksta: prātīgi ar naudu... Šādos apstākļos vienmēr jābūt prātīgam ar naudu. Psiholoģiskajiem tipiem gan ticu. Esmu melanholoķis - jā, jā! Tikai dažreiz uzvedos kā holeriķis.»

«Vīrieši neraud, viņiem tikai svīst acis.» Kad pēdējoreiz raudājis? «Vīrieša asara notecēja, kad kādu filmu skatījos. Bet tagad jau esmu iemanījies aizbildināties: «Nē, nē, tā ir tikai filma!»

Kad viss noriebjas, uznāk dusmas, ir labi padauzīt boksa maisu. «Citreiz dusmās pat labāk aiziet uz treniņu un pašam dabūt pa degunu. Nopietni. Jo - dauzi, dauzi un kādreiz paliec vēl dusmīgāks. Bet, ja dabū pats, tad pāriet, saproti, ka esi muļķīgs. Tā ir kā apraušanās.»

«Kad biju maziņš, mani skolā neviens neaiztika, bet reiz gāju no mūzikas skolas, un bija viens kretīns, kurš ielika man... Mamma aizsūtīja trenēties uz džudo, un man patīk! Pie mums treniņus neviens nebasto! To daru sev. Mums ir foršs treneris Aivars Mālnieks, un mums ir laba grupa - viens otram esam čomi. Mums ir baigā brīvība. Un maksājam tikai piecus latus mēnesī - Rīgā tie ir 30 lati. Ja treneris netiek, varam savākt zāles atslēgas, aiziet maisus padauzīt, pumpīšus, presīti, dzelžu zālē tikt,» lepojas Osvalds.

«Lai nepieķer!» nosmej Osvalds. Tiesības viņam ir, bet auto gan nav.

Osvalds nepīpē, tas pazeminot izturības rādītājus. Narkotikas nekad neesot mēģinājis. Ar alkoholu... «Ir tāda lieta. Ir bijis traki. Kas ir traki? Kad tevi mājās aizved. Ar mammu ir bijušas par to nopietnas sarunas.»

«Šie ir remiksi. Īstie albumi atstāti treniņu zālē. Mūzika baigi palīdz. Ja vajag uz treniņu, klausos kaut ko enerģisku, ja vajag nomierināties - mierīgu. Mūzikas klāsts man plašs, pārsvarā tomēr ir hiphops,» stāsta Osvalds. Smago metālu gan viņš nekad neklausoties.

Saulesbrilles esot māsas dāvana. «Ļo-oti patīk, kā vien iespēja, triecu virsū. Man vispār patīk aviatori - kā ikonas.»

Sprungulis Osvaldam ir ļoti īpašs. «Ar klasesbiedriem Kalvi un Anriju filmējam videoklipus, daži pat tīri labi sanākuši. Prāta vētras konkursā pērn uzvarējām. Šogad arī uzfilmējam pa reklāmai un sevi saucam par ThaSprunguls. YooTube var apskatīties! Klipi ir dažādi. Rodas ideja kādam vizuālam efektam vai manam šovam Čau, mani sauc Osvalds, un taisām augšā. Tiesa, tēlot gan neviens īsti nemākam. Briesmīgi izskatās, bet filmēt man patīk. Skolā bija sporta diena, uztaisījām reportāžu. Un kad sāku staigāt apkārt ar sprunguli, skolā jau zina - tas ir kā brends.»