Eiropas Komisija savā ikgadējā ziņojumā par bloka paplašināšanos ir izvērtējusi Rietumbalkānu valstu, kā arī Turcijas un Īslandes iespējas nākotnē kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
ES paplašināšanās politika ir veids, kā integrēt tuvākos Eiropas kaimiņus drošā un pārtikušā Eiropā.
Te kā piemēru var minēt Rietumbalkānu valstis. Pirms desmit gadiem šis reģions tika uztverts kā vieta vardarbīgiem konfliktiem, postījumiem un bēgļu straumēm. Savukārt šodien ziņas par šīm valstīm vairs nenonāk laikrakstu pirmajās lappusēs, jo vairumā gadījumu tās ir labas ziņas.
Rietumbalkānu reģiona valstis šobrīd nostiprina mieru un stabilitāti, un ES ir piedāvājusi šī reģiona valstīm nākotnē kļūt par savienības dalībvalstīm. Līdz ar to abpusējas sadarbības ietvaros ir jānostiprina šā reģiona attīstība, sadarbība tieslietās un jo īpaši - iekļaujot šā reģiona transporta infrastruktūru ES vienotajā transporta tīklā.
Ņemot vērā Turcijas ekonomikas potenciālu un īstenoto konstitucionālo reformu, kas bruģē ceļu demokrātiskas valsts iekārtai, Eiropas Komisija ir devusi pozitīvu novērtējumu šīs valsts iespējām tikt uzņemtai ES. Turcijas pievienošanās palielinātu gan ES, gan pašas Turcijas ietekmi ne tikai Tuvajos Austrumos un Kaukāza reģionā, bet arī globālā mērogā.
Savukārt Īslande, kas pirms gada kļuva par vienu no globālās finanšu krīzes lielākajiem upuriem, ar ES ir uzsākusi pievienošanās sarunas. Tas apliecina, ka ES ir solidāra un stabila partnere arī tām valstīm, kas nokļuvušas grūtībās. Īslandes uzņemšana savienībai dotu iespēju vairāk iesaistīties enerģētikas, vides un jūrniecības politikas veidošanā Arktikas reģionā un Atlantijas okeānā.
Pašreizējais paplašināšanās process paver iespējas veiksmīgāk īstenot ambiciozo «Eiropa 2020» stratēģiju, ņemot vērā globālos izaicinājumus, kas sagaida Eiropas valstis tuvākajā nākotnē. Valstīm, kas vēlas pievienoties ES, jāveic apjomīgi sagatavošanās darbi, kas ietver arī fundamentālas valsts pārvaldes un ekonomiskās reformas. Arī pašreiz ne visi jautājumi ir atrisināti. Piemēram, Rietumbalkānu valstīm ir jāturpina strādāt pie pēckonflikta izlīguma procesa, tiesiskuma nostiprināšanas un cīņas pret korupciju. Savukārt Turcijai jāturpina iesāktās demokrātiskās reformas un jāuzlabo attiecības ar Kipru. Turklāt tie nav vienīgie uzdevumi, kas veicami topošajām dalībvalstīm, tomēr, izvērtējot kopīgos ieguvumus, ir vērts šiem uzdevumiem veltīt nopietnu uzmanību un tos paveikt.
ES apņemšanās turpināt paplašināšanās procesu atspoguļo dalībvalstu pārliecību, ka tas ir visu pušu interesēs. Latvija ir labs piemērs, kā pievienošanās ES ir stimulējusi valsti veikt nepieciešamās ekonomiskās un politiskās reformas, vienlaikus rūpējoties par iedzīvotāju labklājību. Paplašināšanās process arī netieši ietekmē visu Eiropas pilsoņu drošību un labklājību, jo veicina sasāpējušu problēmu risināšanu tuvākajās kaimiņvalstīs, sākot ar organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu un beidzot ar ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un jaunu darba vietu radīšanu. Sekmējot paplašināšanos šodien, ES būtiski uzlabo kapacitāti risināt būtiskus jautājumus savienības konkurētspējas palielināšanai nākotnē.
*Eiropas Savienības paplašināšanās un kaimiņvalstu politikas komisārs,
** , Eiropas Savienības attīstības komisārs