Vienotība un NA ar katru dienu vairāk izgāžas. ZZS būtu labas izredzes, ja kāds ticētu, ka Aivars Lembergs patiešām taisās būt premjers. Zaļo partiju atsevišķi neuztver nopietni. Reformu partiju pieminēt vispār nav vērts. Saskaņas centrs ir krievu ideja, bet vajag latviešu.
Einars Repše? Kārlis Leiškalns intervijā Dienai pārstāv to pilsoņu daļu, kas saista lielas cerības ar Einara Repšes atkalparādīšanos Latvijas politikā. Tomēr būtu labi, ja piedāvājumā būtu ne tikai Repše un reklāma, bet arī ideja. Latvijas ideja.
Jo pretējā gadījumā Repšes projekts nav vajadzīgs. Varbūt, lai saglabātu visu, kā ir, vienīgi pārdalītu varu sistēmas ietvaros, tas ir vajadzīgs. Bet Latvijas valstij bez kaut kā patiešām būtiski jauna tas ir maz vajadzīgs.
Izraisiet manī sajūsmu, un padošu šo sajūsmu tālāk! Diemžēl pagaidām sajūsma nerodas. Vienīgi šaubas, vai tas negaršos pēc trīsreiz uzsildītas zupas. Saprotu, ka ir tāds aprēķins, ka cilvēks, kas katrās vēlēšanās grib redzēt kaut ko jaunu, neredzot neko citu labāku, nobalsos arī par Repši. Lai gan tas ir sevī vājš aprēķins, iespējams, ka arī tas strādā, lai gan cilvēku gaidas ir būtiski citas.
Tomēr atcerēsimies Latvijas vēsturi. Bija varas partija Latvijas ceļš. Nāca Tautas partija un teica, darīsim visu to pašu, ko Latvijas ceļš, tikai ar stingru roku. Pēc tam parādījās Jaunais laiks, kas sacīja - turpināsim to pašu, ko Tautas partija, tikai godīgāk. Tad nāca Vienotība, kas teica - mēs būsim Jaunais laiks, tikai ar Valdi Dombrovski. Un nu ir atkal parādījies Einars Repše. Vienotība bez Dombrovska, bet ar Repši? Nepārprotiet, es te runāju par ideoloģiju. Varai pietuvinātie katrā kombinācijā, protams, mainās. Taču, kāda ir būtiskā atšķirība no valsts viedokļa?
Tad jau PLL neveiksmīgajā mēģinājumā Latvijas ideoloģijas aizmetņi bija stiprāki. Kas pagaidām asociējas ar Einara Repšes partiju? Singapūras stāsts.
Biju prezentācijā, kur smaidīgais un enerģiskais lieliskās pilsētvalsts ķīnietis prezentēja sava premjera Lī Guanjao grāmatu. Par to, kā viņš trīsdesmit gadu laikā, nemainīgi būdams pie varas, izveidoja savu Singapūras veiksmes stāstu, un tā patiešām ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē.
Bet pirmais, ko teica singapūrietis, ir sekojošais - jums nevajag kopēt Singapūru, jo Singapūras piemērs ir tas, ka vajag veidot pašiem savu politiku, neskatoties ne pa labi, ne kreisi. Pie mums viņi arī bija ar savu Vašingtonas konsensu, mēs viņus pasūtījām tālāk, smēja Singapūras vīrs. Mūsu ideoloģija ir tā, ka nav nekādas ideoloģijas tādā izpratnē kā labējums vai kreisums, sociālisms vai liberālisms, mūsu ideoloģija ir pragmatisms konkrētās Singapūras interesēs. Tas ir tas, ko mums teica Singapūras stāsta stāstītājs - ir vajadzīgs nevis Singapūras, bet Latvijas stāsts.
Nekāda «Singapūra» Eiropas Savienības ietvaros nav iespējama. Tas ir pilnīgs nonsenss. Jo Singapūras ideja ir īstenot savu vietējo politiku, kamēr Eiropas Savienības ideja - veidot kopēju. Tā ir pilnīgi pretēja politika, tas ir pilnīgi pretējs koncepts. Un ne jau Singapūras piemērs ir vajadzīgs. Ir vajadzīga pašu Latvijas ideja, ko var radīt tikai paši latvieši.