Latvija šajā ziņā daudzkārt salīdzināta ar Igauniju, kur e-paraksts atšķirībā no Latvijas tiek lietots aktīvi. Bijusī īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, kura piedalījusies e-paraksta ieviešanā Latvijā, skaidro - Igaunijā e-parakstu izdeva kopā ar elektroniskajām identifikācijas kartēm, turklāt - bez maksas. Latvijā e-paraksts maksā no 25 līdz 92 latiem atkarībā no pakalpojuma izmantošanas biežuma un to aktīvi izmanto lielākoties ierēdņi, kam to sedz valsts. Turklāt ir maz institūciju, kur e-parakstu var izmantot. Kopumā izsniegti 27 tūkstoši e-paraksta karšu, kaut aktīvā lietošanā ir tikai 18 tūkstoši.
Tiesa, arī par elektroniskās identifikācijas karti, visticamāk, būs jāmaksā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija informē, ka izmaksas, kas saistītas ar elektroniskās identifikācijas kartes izdošanu, būs atbilstošas valsts nodevai par pasu izsniegšanu. Patlaban, lai saņemtu pasi, jāšķiras no 15 latiem, bet, ja pasi vēlas saņemt ātrāk nekā noteiktajā termiņā, maksa ir 25 vai 35 lati. Taču vēl nav zināms, vai būs jāpiemaksā par e-paraksta izmantošanu. «Krīzes situācijā, kad Latvijā ir daudz citu sociāla rakstura problēmu, es nedomāju, ka elektroniskās identifikācijas kartes varētu tikt subsidētas,» atzīst I.Gudele. Ministrija šo jautājumu atstāj valdības rokās.
«Latvijā elektroniskās identifikācijas karšu koncepcija bija izstrādāta un paredzēta ieviešanai jau pirms vairākiem gadiem, taču tika apturēta,» ar nožēlu atzīst I.Gudele. Bijusī ministre norāda, ka salīdzinājumā ar veco piedāvājumu jaunais ir daudz šaurāks, proti, elektroniskās identifikācijas karti nevarēs izmantot tik daudziem mērķiem, kā tika plānots. Par to ministrijai vēl ir visai nekonkrēts redzējums - sākotnēji elektroniskās identifikācijas karti plānots izmantot ceļošanai, vietās, kur jau tiek sniegti e-pakalpojumi, bet vēlāk ar šādu karti varēs piekļūt pie dažādām datubāzēm. I.Gudele uzsver: «Svarīgi, ka elektroniskās identifikācijas karte nekalpo tikai kā personu apliecinošs līdzeklis un e-paraksta nesējs, bet tajā ir jāievieto pēc iespējas vairāk datu, piemēram, lai to varētu izmantot gan kā elektronisko bibliotēkas karti, gan kā personas veselības datu karti un tā būtu noderīga citās jomās.»
E-parakstam valsts kopš 2006.gada jau iztērējusi vairāk nekā četrus miljonus latu. Elektroniskās identifikācijas karšu ieviešanai piecos gados plānots tērēt no sešiem līdz deviņiem miljoniem latu. Tiesa, arī e-paraksta tālāka uzturēšana gadā maksātu miljonu.
Pirms elektroniskās identifikācijas karšu ieviešanas jāņem vērā iepriekš pieļautās kļūdas un jādomā par karšu izmantojumu, uzsver viens no Lursoft IT īpašniekiem Ainars Brūvelis. Viņš norāda uz vēl vienu būtisku aspektu - lai elektroniskās identifikācijas kartes būtu starptautiski savietojamas.