Daži politiķi, šķiet, dzīvo pilnīgi citā realitātē. Iedomājas sevi par sazin ko, ignorē apkārtējo vidi un apstākļus, gatavi iet par savu iedomāto taisnību kaut ar galvu sienā. Un beigu beigās ieiet ar. Pēc tam pārsteigtām acīm raugās apkārt neizpratnē par apkārtējo ironijas pilno reakciju.
Tā savulaik bija ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, kura kopā ar vīru pabija par komandējumu nosauktā ceļojumā uz Austrāliju. Tā tagad ar nesen amatā atkal iecelto izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti. Viņa marta sākumā ciemojās Rumānijā, tad aizceļoja uz Gruziju, lai tiktos ar vietējo latviešu biedrību, un nu ir uz nedēļu izstieptā komandējumā Brazīlijas dienvidu piekrastes pilsētā Sanpaulu.
Var jau būt, ka visi šie ceļojumi ir ļoti svarīgi un valstij nes milzu labumu, bet ko nu daudz tādai muļķa tautai stāstīs. Tāpat neko nesaprot no augsto amatpersonu personisko kontaktu vēsturiskā nozīmīguma un mūsu valsts pārstāvju klātbūtnes visos forumos.
Komandējumi vienmēr bijuši visuzskatāmākais un vienlaikus neskaidrākais un apšaubāmākais politiķu darbības rādītājs. Regulāri tiek apkopoti dati, kurp un cik bieži katrs ceļojis. Protams, čempiona lomā ir ārlietu ministrs, bet tas pašsaprotami izriet no konkrētā amata (turklāt pašreizējais ministrs pelnījis uzslavas par prasmi aktīvi komunicēt, operatīvi un izsmeļoši pamatojot savu braucienu jēgu). Taču no citiem politiķiem parasti pamanāmākie ir tie, kuri izvēlas eksotiskākus galamērķus, ilgāku tur uzturēšanās laiku un visneprasmīgāk skaidro, kāds no tā bijis labums.
Uz to iekrita gan Žaneta Jaunzeme-Grende, gan tagad arī Ina Druviete.
Izglītības un zinātnes ministres dalība komandējuma centrālajā pasākumā - OECD forumā - pirms nedēļas presei izplatītajā paziņojumā tika pamatota ar vispārēju frāzi, ka tas sekmēšot mūsu valsts kļūšanu par pilntiesīgu šīs starptautiskās organizācijas dalībnieci. Šis pasākums kalpošot arī pieredzes un viedokļu apmaiņai. Piedodiet, bet tās ir tukšas, pat mūsu ministri pazemojošas frāzes! Ja nebija nekā konkrēta, ko teikt par ieguvumiem no dalības pasākumā, varēja «pievilkt» atsauci kaut uz OECD starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījumu PISA, kam jau pieminētā organizācija lielu uzmanību veltīs nākamajā nedēļā (tiesa, ne Sanpaulu).
Otrs faktors, kas piesaista uzmanību, ir komandējuma laiks. Šis OECD izglītības forums ilga tikai divas dienas. Pārējie pasākumi ministres programmā visdrīzāk iekļauti, lai komandējumu varētu pastiept iespējami garāku. Protams, ļoti jauki, ka, būdama tik tālā zemē, viņa pie reizes tiekas ar mūsu tautiešiem, aplaimo vietējos studentus, nolasot lekciju, tiekas ar savu Brazīlijas kolēģi, bet tas izskatās kaut kā otršķirīgi uz tā fona, ka Latvijā skolotāji jau gatavojas streikam, par spīti ministres aicinājumiem to nedarīt.