Satiksmes ministra Anrija Matīsa biroja vadītāja Inga Spriņķe norāda, ka plānotie Ministru kabineta (MK) noteikumi, ar kuriem tiks noteiktas minimālās ceļu būvniecības kvalitātes prasības, pagaidām ir tikai tapšanas stadijā, tāpēc ir pāragri runāt par to, kādus tehniskos standartus tie noteiks. Tomēr galvenais to mērķis ir vienlaikus ar prognozējamo finansējuma palielinājumu ceļu nozarei un biežākām ceļu būves darbu kvalitātes pārbaudēm uzlabot ceļu kopējo stāvokli, skaidro SM pārstāve. Plānotās minimālās kvalitātes prasības attieksies uz visiem Latvijas ceļiem, tomēr dažādu kategoriju ceļiem šīs prasības būs dažādas, norāda I. Spriņķe. Tāpēc, piemēram, pašvaldībām būs iespēja izvērtēt, vai kādam tās pārvaldībā esošajam autoceļam nav nepieciešams noteikt slodzes ierobežojumus, kuri ļautu to remontēt ar zemākām prasībām, viņa norāda, piebilstot, ka ceļu būves kvalitātes kritēriju izstrādes gaitā tiks uzklausīts arī visu iesaistīto pušu viedoklis.
Tomēr SM iecere uztrauc pašvaldības, kuru pārziņā šobrīd ir vairāk nekā puse - 38,7 tūkstoši kilometru - no valsts autoceļiem, bet kuras saņem tikai 11% no kopējā ceļu finansējuma jeb 18,3 miljonus latu. Ierobežotā finansējuma dēļ tās šobrīd, lai paglābtu ceļus no galīgas sabrukšanas, ir spiestas veikt vienkāršākus ceļu remontus, kuri, visticamāk, neatbildīs plānotajām ceļu būves normām. «Šī iecere viennozīmīgi ir uztraucoša pašvaldībām, jo mums pieejamais finansējums uz vienu kilometru autoceļa ir daudzreiz mazāks nekā valsts ceļiem pieejamais finansējums,» norāda Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone. Viņa ir pārliecināta, ka šādu ceļu būves kvalitātes standartu ieviešana būtu pieļaujama tikai tad, ja pašvaldībām tiktu nodrošināts arī atbilstošs finansējums. E. Frīdvalde-Andersone arī noraida iespēju, ka pašvaldībām būs iespēja ievērot plānotās kvalitātes normas, pārskatot ceļu lietošanas nosacījumus. «Pašvaldību ceļu lietošanas nosacījumi tiek noteikti atbilstoši reģiona ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem un iedzīvotāju vajadzībām, un to pārskatīšana kopējo situāciju nekādi neuzlabotu,» norāda Vecpiebalgas novada pašvaldības pārstāve.
Savukārt ceļu būvniekiem nav būtiski, kādā līmenī ir noteiktas ceļu būves prasības - tās vienkārši ir jāpilda, un tās arī tiek un tiks pildītas, uzsver ceļu būves uzņēmumus pārstāvošās biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. Tomēr ceļu būvnieki ir bažīgi par iespēju, ka, nosakot specifiskas prasības MK noteikumos, var izveidoties situācija, «ka ierēdņiem pašiem būs mazāk jāuzņemas atbildība un pašiem mazāk jādomā», norāda Z. Brunavs, paskaidrojot - iespējama situācija, kad jaunas tehnoloģijas vai jauni materiāli, kas nebūs ierakstīti MK noteikumos, netiks izmantoti vai tiks ieviesti ar lielam mokām. «Ierēdņiem būs dokuments, ar kuru pamatot savu nevēlēšanos uzņemties atbildību - atbildīgs būs Ministru kabinets,» norāda biedrības pārstāvis. Ceļu būvnieki uzskata, ka valdības uzdevums nav tehnisko noteikumu izstrādāšana - tai ir jānodrošina prognozējama ilgtermiņa ceļu būves sistēma un finansējums, ar kuru var rēķināties pasūtītāji un ierēdņi, norāda biedrības pārstāvis.