Iedzīvotāji un ceļu būvnieki gan uzsver, ka nesamierināsies ar īslaicīgo ceļu bojājumu aizlāpīšanu, jo tā kritisko situāciju nerisina, un aicina valdību steigšus sākt ceļu politikas pārskatīšanu. Tomēr straujākam situācijas uzlabojumam par šķēršļi var kļūt visai ierobežotās budžeta iespējas, kā arī Eiropas Komisija (EK), kura neslēpj, ka tai nepatīk Latvijas līdzšinējā prakse plaši izmantot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus ceļu remontam, un kura uzskata, ka ceļu lāpīšanai Latvijai būtu vairāk jāizmanto savi līdzekļi.
Bedrītes salāpītas laicīgi
Va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) komunikācijas projektu vadītāja Ieva Niedra, raksturojot situāciju ar autoceļu remontu, informēja, ka uzņēmums ikgadējo bedrīšu masveida lāpīšanu jau ir pabeidzis 17. jūnijā - aptuveni divas nedēļas ātrāk nekā parasti, kad darbi noslēdzās jūlija sākumā. I. Niedra norādīja, ka kopumā šopavasar aizlāpīti aptuveni 410 tūkstoši kvadrātmetru bedrīšu.
Maijā un jūnijā LVC ceļu lāpīšanai ir izlietojuši aptuveni 4,3 miljonus latu, savukārt kopējās ceļu uzturēšanas un ziemas postījumu izmaksas prognozētas aptuveni 7 miljonu latu apmērā, kas ir par aptuveni miljonu latu vairāk, nekā sākotnēji plānots. Ceļu labošanu šopavasar sadārdzināja spēcīgo plūdu radītie postījumi, kuru novēršanas darbi būs jāturpina vēl līdz jūlija vidum.
Satiksmes ministrija norāda, ka nākamā gada budžeta ietvaros autoceļu vajadzībām plāno pieprasīt papildu finansējumu 28,9 miljonu latu apjomā, tomēr tā vienlaikus atzīst - visticamāk, ierobežoto budžeta iespēju dēļ visus prasītos līdzekļus tā nesaņems.
Ceļi kā bojāti zobi
Kritiskais Madonas-Vecpiebalgas ceļa stāvoklis aprīlī pamudināja Vecpiebalgas novada iedzīvotājus pulcēties pie Ministru kabineta protesta akcijā, kuras laikā ar izteiksmīgiem plakātiem un emocionāliem priekšnesumiem tika pieprasīts tūlīt sākt sabrukušā ceļa remontu. Akcijas iniciators Mārcis Ločmelis sarunā ar Dienu atzina - īstermiņā vecpiebaldzēnu protests ir devis rezultātu - bēdīgi slavenais Vecpiebalgas ceļš tika salāpīts jau maija vidū, tomēr novada iedzīvotāji pie sasniegtā negrasās apstāties. «Ceļš tiek lāpīts, un nākamgad sola sākt tā rekonstrukciju, tāpēc uzskatām, ka īstermiņā mūsu akcija ir nesusi augļus. Tomēr pie tā apstāties netaisos un vēlos šo diskusiju attīstīt plašāk, kā arī vērsties prokuratūrā ar lūgumu vērtēt amatpersonu kaitniecību un bezdarbību,» uzsver M. Ločmelis. Viņš norādīja - valsts izvairīšanās piešķirt pietiekamus līdzekļus ceļu remontam un atjaunošanai rada valsts budžetam, uzņēmējiem un iedzīvotajiem apjomīgus zaudējumus, jo, laicīgi neveicot remontu, tā izmaksas pamatīgi pieaug, iedzīvotāji un uzņēmumi cieš zaudējumus satiksmes negadījumu un transportam nodarīto bojājumu dēļ. Nav noslēpums, ka laikus nesalaboti ceļi ir kā bojāti zobi, kuru atstāšana novārtā atstāj katastrofālas sekas, un no amatpersonām par šādu rīcību ir jāprasa atbildība, uzskata Vecpiebalgas iedzīvotājs.
Pārmaiņas vēlas arī EK
Latvijas ceļu tīkla uzturēšanas problēmas un atbildīgo institūciju lielā paļāvība uz ES finansējumu nav palikušas nepamanītas arī EK, kura atzinusi, ka nav īsti apmierināta ar Latvijā līdz šim īstenoto praksi. EK Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta direktora vietnieks Normunds Popens pauda, ka, pēc EK domām, ES fondu izlietojumam būtu jābūt vērstam uz ekonomiskās attīstības veicināšanu un Latvijas plāni turpināt novirzīt apjomīgus līdzekļus ceļu remontam no šī viedokļa ir apšaubāmi. N. Popens atzīst - ES fondu izmantošana ceļu rekonstrukcijai būtu pamatota tad, ja ceļu būvniecība attiecīgajā reģionā veicinātu ekonomisko izaugsmi vai kādas nozares attīstību. Savukārt reģionālo ceļu rekonstrukcija, kura uzlabos vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet nesniegs skaidru ekonomisko efektu, Latvijai būtu jāfinansē pašai, uzskata EK pārstāvis un piebilst, ka par šobrīd vēl neapstiprinātā ES ilgtermiņa budžeta līdzekļu izlietojumu diskusijas starp Latviju un EK vēl turpināsies.
Satraukumu par N. Popena izteikumiem neslēpa autoceļu būvniekus pārstāvošās organizācijas Latvijas ceļu būvnieks vadītājs Andris Bērziņš, kurš norādīja - ja dzīvē tiks realizēta EK paustā vēlme samazināt ES līdzekļu izlietojumu Latvijas infrastruktūrā, tostarp autoceļu būvē un remontā, pašai EK un Latvijas valdībai jau laikus jāsāk plānot, kur ņemt līdzekļus sociālajiem pabalstiem cilvēkiem lauku reģionos, kuros vairs nebūs uzņēmējdarbības un darbvietu infrastruktūrā, arī autoceļu būvē un remontā.