Dienas aptaujātie uzņēmēji un reklāmas speciālisti piekrīt, ka iedzīvotājiem vajag atgādināt par vietējiem produktiem un ražotājiem, tomēr uzsver, ka akcija Nepērc svešu! pierādījusi, veidojot šāda veida kampaņas, nepieciešams rūpīgāk domāt par komunikācijas stilu un mērķauditorijas precīzu definēšanu.
Jau pērn Diena rakstīja, ka akcija Nepērc svešu arī aktualizējusi jautājumu par to, kas īsti uzskatāms par Latvijas produktu, jo daudzi mūsu valstī ražoti produkti patiesībā tiek ražoti no ievestām izejvielām.
Cenšas taupīt naudu
Patlaban tirgotāju novērojumi liecina, ka pircēji arvien lielāku uzmanību pievērš produkta izcelsmes valstij un sastāvam, taču būtisks izvēles faktors joprojām ir cena. Veikalu tīkla Rimi pircēji tomēr arvien biežāk savos pirkumu grozos izvēlas likt Latvijā ražotus produktus, atzīst Rimi pārstāve Laura Podskočija. Savukārt vairumam veikalu tīkla Maxima klientu noteicošā ir cena, norāda uzņēmuma pārstāvis Ivars Andiņš. Maxima aptaujas rezultāti liecina, ka, iegādājoties produktu, 67,7% aptaujāto iedzīvotāju kā visnozīmīgāko faktoru nosaukuši pievilcīgu cenu, 68,4% - derīguma termiņu, 25,2% - izcelsmes valsti, bet 27,9% - krāsvielu, garšas un smaržas pastiprinātāju neesamību produktos.
Latvijas Universitātes asociētā profesore socioloģe Baiba Bela gan norāda, ka trūkst precīzu datu, kas raksturotu to, vai un cik bieži iedzīvotāji iegādājas mūsu valstī ražotus produktus, un iemeslu, kādēļ tiem ir svarīgi izvēlēties tieši Latvijā ražotas preces. Arī pieejamie pētījumi parāda atšķirīgu situāciju. Piemēram, DNB barometra aptaujā ir noskaidrots, ka 24% iedzīvotāju nepievērš uzmanību produkta izcelsmes valstij, un tikai 35% atzina, ka viņiem produkta ražotājvalsts ir svarīga un viņi dod priekšroku Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem. Savukārt saistībā ar preču zīmi Latvijas produkts veiktā aptauja parāda optimistiskāku ainu - 93% valsts iedzīvotāju tirdzniecības vietās ir svarīgi atpazīt Latvijas produktus, taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāji šos produktus ikdienā patiešām iegādājas.
Grib veicināt patriotismu
Vairāki uzņēmēji uzskata, ka Latvijas ražojumiem iedzīvotāju ikdienas patēriņa grozos, kā arī valsts un pašvaldības iepirkumos ir pārāk maza vieta, un tieši tādēļ pērn tika aizsākta akcija Nepērc svešu!, kuras mērķis ir vietējās produkcijas noieta palielināšana tirgū un iedzīvotāju ekonomiskā patriotisma veicināšana. Kampaņas veidotāji vēlas panākt, lai katrs aizdomātos par to, ka vienmēr, pērkot kādu produktu vai pakalpojumu, priekšroku nepieciešams dot vietējam ražotājam, tādējādi naudu atstājot Latvijā.
«Ja mēs naudu atstātu Latvijā, protams, ka tas ģenerētu vēl lielāku naudu un dotu atspēriena punktu daudziem mūsu valsts ražotājiem. Tas nav nekas jauns, ko mēs darām, to dara daudzas valstis šobrīd Eiropā, rūpējoties par savu ekonomiku un par saviem ieņēmumiem,» skaidro viens no kampaņas iniciatoriem D. Šmits.
Viņš uzskata, ka teju gada laikā kopš kampaņas sākšanas izdevies pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas produktiem, un daudzi aizdomājušies par saviem iepirkšanās paradumiem. Tiesa gan, pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT veiktais pētījums liecina, ka akcija pievērsusi mazāk nekā puses iedzīvotāju uzmanību - 41% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju bijuši informēti par akciju Nepērc svešu!, un no tiem tikai 6% atzinuši, ka par akciju ir ļoti labi informēti, savukārt pārējie 35% bija «kaut ko dzirdējuši».
Kritizē draudīgo toni
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce akcijai velta kritiskus vārdus, sakot, ka tās veidotāji nav spējuši precīzi noteikt akcijas mērķauditoriju, turklāt vēlme pateikt ziņojumu bijusi pārāk izplūdusi. «Ar katru mērķauditoriju jārunā konkrēti, ņemot vērā tos atslēgas vārdus, kas uzrunā tieši šo auditoriju. Politiķiem tas būs viens vēstījums, bet parastajiem patērētājiem - pavisam cits,» uzsver I. Krīgere-Lāce.
Savukārt reklāmas speciālists Andris Akmentiņš negatīvi vērtē akcijas draudīgo toni: «Labi, vienreiz izmēģinājām padraudēt, bet vajadzētu vēl izmēģināt visādus veidus, lai tam Latvijas ražotājam uzsistu pa plecu.» A. Akmentiņš rosina veidot īpašu Latvijas produktu topu, kā arī mājaslapu, kur patērētāji varētu iegādāties kvalitatīvākos Latvijas produktus.
Uzņēmuma Latvijas piens pārstāve Madara Zvejniece norāda, ka sākotnēji akcijas Nepērc svešu! ideja šķitusi veiksmīga, tomēr nācies atzīt, ka izpildījums netika realizēts līdz galam. Viņa gan uzsver, ka turpmāk nepieciešams domāt par citām aktivitātēm, kas veicinātu gan Latvijā ražotu produktu noietu, gan patērētāju zināšanas par Latvijas ražojumiem. Liela nozīme viņas ieskatā ir arī īpašam marķējumam: «Tiem, kas meklē, marķējums atbild uz jautājumu. Tiem, kas nemeklē, iespējams, sniedz šo atgādinājumu -tu vari izvēlēties Latvijas produktu. Ilgtermiņā šāds marķējums noteikti sniedz pievienoto vērtību zīmolam un veicina noietu.»
Arī Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne norāda, ka uzņēmums ar īpašu marķējumu Ražots Latvijā uzsver, ka 80% no uzņēmuma produkcijas tiek ražota Latvijā.
Akcijas Nepērc svešu! ietvaros tuvākajā laikā plānotas jaunas aktivitātes, kas būšot adresētas Latvijas pašvaldībām, stāsta D. Šmits. Akcijas organizatori izveidojuši sarakstu ar būvēm, kuras Latvijā plānots celt tuvākajos piecos gados, un gatavojas pašvaldības aicināt šajās projektos maksimāli izmantot vietējos materiālus.