Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Cenas ražošanā pretēju spēku ietekmē

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas atvērtību, arī mūsu iedzīvotājus un ražotājus ietekmē globālās tendences, kas šobrīd izpaužas kā aizvien ieteiktākā tautsaimniecības slīdēšana deflācijas virzienā. To sajūt ne tikai patērētājs, kurš redz, ka cenas veikalu plauktos vairs neaug tik strauji kā vēl pirms pāris gadiem, bet arī ražotājs, kurš savu preču realizācijas cenu nevar kāpināt tik strauji kā iepriekš.

Pēdējā laikā ražotāju cenu pieaugums apstrādes rūpniecībā, rēķinot gada izteiksmē, sasniedz vien dažas procentu desmitdaļas. Tas, no vienas puses, var nozīmēt gan augstu tirgus piesātinājumu un iespaidīgu konkurenci, gan to, ka attīstībā investētos līdzekļus var neizdoties atgūt tik ātri, kā cerēts, bet vēl, no citas puses, arī to, ka iepriekšējos gados vērojamā cenu kāpuma apstāšanās pasaules preču biržās ļāvusi piebremzēt straujo globālās dārdzības pieaugumu un patlaban rūpniecības sektors var attīstīties, vinnējot uz pievienotās vērtības palielināšanās rēķina un bez būtiska saražoto preču cenu pieauguma.

Pretēji spēki

Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs uzskata, ka apstrādes rūpniecībā uz ražošanas cenām tuvākajā laikā mijiedarbosies divi pretēji vērsti spēki. «No vienas puses, pieaugošais atalgojums, kas šogad bijis 6-7% robežās, spiedīs palielināt cenas, jo palielināsies ražojošu uzņēmumu izmaksas. No otras puses, vājais pieprasījums pasaules tirgos un zemas inflācijas vai pat deflācijas vide ārējos tirgos neļaus ražotāju cenām būtiski kāpt, jo pretējā gadījumā šie ražotāji kļūs nekonkurētspējīgi. Mazliet lielāku cenu kāpumu, visdrīzāk, sagaidīsim vietēji realizētajai ražotāju produkcijai, savukārt eksportētajai produkcijai palielināt cenu būs ļoti sarežģīti,» prognozē ekonomikas speciālists. Viņš atgādina, ka apstrādes rūpniecība Latvijā nedzīvo izolētā tirgū un cenas tendences lielā mērā nosaka ārējo tirgu tendences, kur šobrīd ir pārprodukcijas un samērā vāja pieprasījuma kombinācija, kas rada lejupvērstu spiedienu uz cenām. Visticamāk, tuvākajā laikā šo faktoru ietekmē ražotāju rentabilitāte un peļņa samazināsies, uzskata eksperts.

Enerģētikas šūpolēs

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis vērš uzmanību, ka viens no būtiskajiem riskiem ir līdz galam neatrisināts - energoresursu cenu kāpums, piemēram, saistībā ar elektroenerģijas cenu veidojošo obligātā iepirkuma komponenti. «Tāpat šobrīd pastāv risks arī ar gāzes cenu svārstībām, kur lielāko lomu var nospēlēt ģeopolitiskie notikumi. Labvēlīgi varētu ietekmēt tas, ka tiks turpināts mazināt darbaspēka nodokļu slogu. Taču visu rūpniecības perspektīvu pamatā ir neskaidrā enerģētikas politika, kas diezgan būtiski ierobežo attīstības perspektīvas. Lai arī plānotie pasākumi ir daudzsološi, tie ir vidēja termiņa, kas nozīmē, ka uz būtisku izrāvienu tuvākajā laikā cerēt nav pamata,» spriež SEB bankas eksperts.

Vienlaikus viņš norāda, ka labvēlīga tendence ir naftas cenu mazināšanās, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas. Taču būtiskāka loma nozarē ir gāzes un elektroenerģijas cenu virzībai, tomēr pagaidām ierobežotā tirgus darbības dēļ to būtiska mazināšanās nav gaidāma. «Krītošās naftas cenas ietekmēs arī citu resursu cenu mazināšanos, kas attiecīgi var veicināt eirozonas un arī Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, tādējādi radot labākus nosacījumus pieprasījuma attīstībai, kas savukārt palielinātu pieprasījumu pēc precēm, tai skaitā Latvijas ražojumiem,» secina D. Gašpuitis.

Tehnoloģijas un materiāli

Rūpniecības preču realizācijas cenas nosaka ne tikai makroekonomiskā situācija, bet arī dažādi specifiski faktori, līdz ar to dažādiem produkcijas veidiem cenas var mainīties stipri atšķirīgi. Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds stāsta, ka, piemēram, tekstilrūpniecībā līgumi ar piegādātāju tiek slēgti uz gadu, līdz ar to pašreizējās negācijas, kas saistītas ar Krieviju un lēno ekonomikas atveseļošanos Eiropā, nekādu būtisku iespaidu uz asociācijas uzņēmumu ražotāju cenām neatstāj. Tāpat daudz ko dažādās ekonomiskajās situācijās nosaka tehnoloģijas un izejmateriāls. «Lētākam materiālam, runājot absolūtos skaitļos, cena var samazināties ļoti maz. Dārgākam materiālam šis kritums var būt lielāks. Tomēr te arī jāskatās plašāk. Ja runa ir par dabīgu materiālu, tam cena var pieaugt,» stāsta G. Strazds. Kā piemēru viņš min kokvilnu, kurai tiek prognozēta mazāka raža, līdz ar to cena preču biržā var augt.

G. Strazds skaidro, ka ražotāju cenu pārmaiņās daudz ko nosaka arī preces raksturs. Piemēram, zeķes un veļa ir pirmās nepieciešamības preces, līdz ar to pat ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā šīs produkcijas izlaides apjoms saglabājas samērā augsts. Tāpat ir vairāki produkti, piemēram, profesionālie apģērbi vai tehniskais tekstils, kuru pieprasījums pasaulē saglabājas augsts, tāpēc, arī ekonomikai sašūpojoties, tūlītējs realizācijas cenas kritums izpaliek. Asociācijas vadītājs stāsta, ka viņa organizācijas uzņēmumi pēdējos gadus pārsvarā strādā 6-10% rentabilitātes robežās un pagaidām šķiet, ka tā tas varētu turpināties. G. Strazds skaidro, ka iepriekš minētās kokvilnas vai kādu citu materiālu cenu palielināšanos kompensē dažādas tehnoloģiskās pārmaiņas, piemēram, pēdējā laikā vērojama tendence samazināties krāsvielu patēriņam.

Laikapstākļi un degviela

Specifiski faktori lielā mērā ietekmē arī uzņēmumus, kas nodarbojas ar kokmateriālu kurināmā ražošanu. Nozares uzņēmuma Manco Energy Latgale valdes loceklis Jānis Trēziņš stāsta, ka biznesu pamatā iespaido meteoroloģiskie apstākļi un degvielas cenas. Uzņēmums savu produkciju eksportē uz Lielbritāniju, kura pēdējos gados arī piedzīvojusi aukstākas ziemas, nekā ierasts. Līdz ar to pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas kļūst lielāks. J. Trēziņš stāsta, ka, augot pieprasījumam, ar vienu no Lielbritānijas partneriem panākta vienošanās par dārgāku izejmateriālu izmantošanu ražošanā, līdz ar to - augstāku gatavās produkcijas realizācijas cenu.

Tāpat uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka rūpniecības produkcijas realizācijas cenu lielā mērā var ietekmēt transporta izmaksas. Viņš zina teikt, ka Krievijas krīze šajā ziņā ir nodarījusi kaitējumu, jo, samazinoties transporta kompāniju pārvadājumiem uz mūsu kaimiņvalsti, zināmā mērā cieš arī kravu aprite ar Eiropu. Tas tāpēc, ka pārvadātāji spiesti ilgāk gaidīt, lai ar kravu brauktu ne tikai uz Rietumeiropu, bet arī atpakaļ. Vienlaikus J. Trēziņš cer, ka naftas cenu kritums varētu mazināt izdevumus degvielai. Tāpat šis faktors komplektā ar globālās ekonomikas lēnīgumu nākotnē, iespējams, varētu mazināt kompānijas izmaksas, kas saistītas ar kuģu pārvadājumiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ražotāju cenu maiņas apstrādes rūpniecībā augustā

Apstrādes rūpniecība kopumā - 0,6%
Vietējā tirgū realizētā produkcija - 0,9%
Eksporta tirgus produkcija - 0,5%
Lielākie pieaugumi nozaru griezumā
Ādas un ādas izstrādājumu ražošana - 5,6%
Apģērbu ražošana - 5,5%
Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas, - 3,5%
Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana - 3,1%
Avots: CSP

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?