Šobrīd ārstiem nav nekādas iespējas vērsties pret vecākiem, kuri smēķē bērnu klātbūtnē, bet šāda rīcība var izraisīt ļoti nopietnus veselības traucējumus, lemjot par definīcijas paplašināšanu, atzīmēja Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule. Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, atsaucoties uz pētījumiem, norādīja, ka tabakas dūmi šobrīd ir vislielākais veselības kaitējums Latvijā. Grozījumiem gan nepiekrita Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Anda Smiltēna, skaidrojot, ka tādā gadījumā kriminālatbildība būtu jāpiemēro visām personām, kas smēķēs bērnu klātbūtnē. Līdz ar to rodas jautājums, vai policija tādus noziegumus var un spēs izmeklēt un vai šāds sods ir samērīgs ar nodarījumu. Kā piemēru viņa norādīja gaisa piesārņojumu Rīgā, kuru arī var uzskatīt par bērna veselībai kaitīgu faktoru. Līdz ar to kāds būtu jāsauc pie kriminālatbildības. Savukārt L. Cipule uzsvēra, ka kriminālatbildība iestāsies tikai tad, ja bērnam varēs pierādīt fizisku nodarījumu un ciešanas. Sods par smēķēšanu būs paredzēts tikai bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai vecāki saprastu, ka tas nav pareizi. Piemēram, ja bērns trešo reizi gada laikā nonāks reanimācijā ar astmas lēkmi un atklāsies, ka vecāki smēķē bērna klātbūtnē, būs pamats ierosināt kriminālprocesu.
Bāriņtiesas pienākums būs ziņot valsts policijai par gadījumiem, kad bērns tiek pakļauts tabakas dūmu iedarbībai, sēdē atzīmēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko, tāpēc policijai būs jārēķinās ar masveidīgu ziņojumu skaitu.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimatologs Pēteris Kļava, Dienai komentējot likuma grozījumus, norādīja, ka šādu lēmumu vajadzēja pieņemt jau pagājušajā gadsimtā un viņam nav saprotama sabiedrības pretestība. «Tabakas dūmu iedarbība ir vistiešākā fiziskā vardarbība,» sacīja P. Kļava. Savukārt Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Marija Ābeltiņa uzskata, ka pirms fiziskās vardarbības definīcijas mainīšanas ir jāizvērtē sekas un riski, kā likumdošanas izmaiņas ietekmēs bērnu ikdienas dzīvi, piemēram, bērna psiholoģisko labklājību, veselību un citus faktorus.