Kādā pētījumā jau pirms vairākiem gadiem tika noskaidrots, ka Amerikas indiāņi veidojuši atšķirības zīmes, iegrebjot vai ievīlējot zobos dažādus simbolus. Meksikas Nacionālā antropoloģijas un vēstures muzeja pētnieki nolēma papētīt šo lietu tuvāk un nonāca pie pārsteidzoša atklājuma. Izanalizējot muzeja noliktavās sakrātos galvaskausus, kas piederējuši Mezoamerikā pirms spāņu iebrukuma dzīvojošo cilšu pārstāvjiem, viņi noskaidroja, ka tolaik zobārsta apmeklēšana bijusi plaši izplatīta parādība. Īpaši vīriešu vidū. Mutes «izdekorēšanai» priekšroku devuši visu vecumu vīrieši. «Tās nebija sociālās šķiras iezīmes, bet drīzāk vienkārša sevis izgreznošana,» viens no pētījuma autoriem Hosē Konsepsions Himeness žurnālam National Geographic skaidroja, ka tolaik cilvēkiem tieksme uz spīdīgiem priekšmetiem bijusi ne mazāk spēcīga kā dažam labam mūsdienu hiphopa kultūras pārstāvim. To apliecina fakts, ka maiju augstmaņiem, kuru mūmijas izdevies atrast arheologiem, šādu «uzlabojumu» nebija.
Agrīnie zobārsti izmantojuši urbim līdzīgu iekārtu un ar vulkānisko stiklu obsidiānu iegrebuši zobā caurumu. «Iespējams, ka pirms urbšanas pacientam tika dots kāds no augiem veidots pretsāpju līdzeklis, lai notrulinātu sajūtas,» stāstīja H.K.Himeness.
Caurumos ar sabiezinātu augu sulu vai sveķiem, kas sajaukti ar sadrupinātiem kauliem, iestiprināti dažādi krāsaini pusdārgakmeņi, ieskaitot nefrītu. Zobārsti esot labi pārzinājuši zobu anatomiju, jo caurumi parasti urbti tikai apvalkā, netraumējot mīkstāko iekšdaļu, apgalvoja H.K.Himeness. «Viņi negribēja izraisīt infekciju vai sabojāt, salauzt zobu,» meksikāņu zinātnieks vēsta, ka agrīnie mediķi rūpīgi izturējušies pret pacientiem un tādēļ operācija kļuvusi populāra un, iespējams, diezgan ienesīga.