Lai arī slieksnis ir samazināts, Providus pētniece Iveta Kažoka jau paudusi skarbu kritiku, sakot, ka šis lēmums par referenduma iniciēšanas kārtību liecina par koalīcijas partiju paranoju. Juridiskās komisijas sēdēs I. Kažoka arī novērojusi vispārēju nepatiku pret tautas iniciatīvām un referendumiem kā parādību. Neviena no koalīcijas partijām, kas pirms Saeimas vēlēšanām vārdiski iestājās par sabiedrības iespējām ietekmēt lēmumus valstī, sēdes laikā neiebilda pret priekšlikumu pieckāršot referenduma pirmajā posmā savācamo parakstu skaitu, norādīja politoloģe.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) savukārt kritikai iebilst, norādot, ka lielākajā daļā Eiropas vispār nav iespējams tautai iniciēt saistošus referendumus, bet to vietā dominē iespēja parlamentā iesniegt pilsoņu iniciatīvas, atgādinot, ka arī Latvijā 10 000 iedzīvotāju ir tiesības parlamentā iesniegt iniciatīvu par likuma grozījumiem. «Kur tad ir palikusi tā lielā demokrātija, un kāpēc līdz šim Saeimā ir iesniegta tikai viena iniciatīva?» jautā I. Čepāne.
Diena.lv, LETA