Pašlaik viena skolēna izglītošanai valsts atvēl vidēji 678 latus gadā. Šī nauda tiek izmantota pedagogu algām, skolu uzturēšanu sedz pašvaldības. Ja valsts dotācija vispārējai izglītībai nesamazināsies, bet skolēnu skaita sarukums būs tāds, kā prognozēts, pēc arodbiedrības aplēsēm, vienam skolēnam varētu sekot 706 lati gadā, stāsta arodbiedrības priekšsēde Ingrīda Mikiško. Tādā gadījumā IZM gan nerosināšot celt pedagogu algu, kas pašlaik ir vismaz 240-250 latu par likmi, bet šo naudu izmantošot, lai samaksātu skolotājiem par līdz šim nepietiekami finansētajiem darba pienākumiem. Piemēram, varētu piešķirt lielāku finansējumu par pedagogu gatavošanos stundām, stāsta IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics.
Cer, ka vienam skolēnam sekos vairāk naudas
Ja finansējums, kas seko vienam skolēnam, netiks palielināts, izglītības sistēmā no rudens ieplūdīs mazāk naudas, jo prognozējams, ka skolēnu skaits turpinās samazināties. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan sola vēl ekonomēšanu uz skolu rēķina vairs nepieļaut un iestāties, lai naudas summa uz vienu skolēnu tiktu palielināta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.