Izmaiņas pabalstos
Attiecībā uz pabalstiem izmaiņas gaidāmas ģimenēm ar bērniem. Proti, no nākamā gada ģimenes par pirmo bērnu saņems 11,38 eiro, par otro - 22,76 eiro un par trešo - 34,14 eiro. Kopumā ģimenes valsts pabalsta palielināšanai nākamā gada budžetā papildus paredzēti 28,9 miljoni eiro.
Savukārt slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, kā arī bezdarbnieku pabalstu izmaksās bez līdz šim noteiktajiem ierobežojumiem jeb tā sauktajiem griestiem. Tas nozīmē, ka daļai cilvēku pieaugs pabalstu apmērs, jo tos pilnībā izmaksās atbilstoši cilvēku veiktajām sociālajām iemaksām.
Tiesa gan, griesti noteikti pašām sociālajām iemaksām - to maksimālais apmērs būs 48 600 eiro gadā. Jāteic, ka pret sociālo iemaksu griestu noteikšanu aktīvi iestājās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Savukārt Labklājības ministrija (LM) šo lēmumu skaidroja ar vēlmi izvairīties no nepamatoti lielu pabalstu izmaksas. Piemēram, ja darbinieks pēdējos deviņus mēnešus algā saņēmis 5000 eiro mēnesī, tad nav pamata maksāt tik lielu bezdarbnieka pabalstu, jo, kā skaidroja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), lai cilvēka sociālās iemaksas nosegtu algas apjomam atbilstoša pabalsta izmaksu, cilvēkam par tādu algu būtu jāstrādā vismaz desmit līdz 12 gadu. Tāpēc arī noteikti sociālo iemaksu griesti. LBAS ierosinājums nenoteikt sociālo iemaksu griestus, bet noteikt pabalstu izmaksu griestus gan dzīvē būtu grūti īstenojams, jo tas varētu tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.
Pieaugs minimālā alga
Nākamajā gadā lielāka būs minimālā alga. Tā pieaugs no pašreizējiem 320 eiro uz 360 eiro. Plānots, ka tā tiks palielināta par 40 eiro gadā tuvākos četrus gadus, līdz 2018. gadā sasniegs 480 eiro. Minimālā stundas tarifa likme nākamgad būs 2,166 eiro, bet pusaudžiem un cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 2,477 eiro.
Par to bažīgi ir mazie un vidējie uzņēmēji, kā arī nelielās pašvaldības. Kā Dienai atzina vairāku nelielu pašvaldību, piemēram, Dundagas novada, pārstāvji, šis valdības lēmums tām būs liels finansiāls slogs, jo vairākums mazo pašvaldību iestādēs, piemēram, bibliotēkās un kultūras namos, strādājošo saņem minimālo algu, un tās paaugstinājums par 40 eiro iecirtīs jūtamu robu pašvaldību budžetos.
Vēl viens potenciāls risks straujam minimālās algas pieaugumam ir tas, ka mazkvalificēts darbinieks saņems teju tikpat daudz, cik medmāsa vai, piemēram, sociālais darbinieks, bet algu starpības sarukums par kvalificētu un mazkvalificētu darbu nemotivētu cilvēkus mācīties un nemitīgi papildināt savas prasmes.
Gan darba devēju organizācijas, gan ekonomikas analītiķi uzsver, ka primāri būtu palielināms ar nodokli neapliekamais minimums, kas dotu lielāku efektu mazatalgoto strādājošo ienākumu palielināšanā un nevienlīdzības mazināšanā.
No 24% uz 23%
No nākamā gada iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) saruks par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 24% uz 23%. Kā norāda Finanšu ministrija, Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas var atļauties mazināt nodokļus. Jāpiebilst gan, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2014. gadā tā dēvētie darba nodokļi Latvijā vērtējami kā augstāki nekā pārējās Baltijas valstīs - Latvijā neto darba samaksa veido 73% no vidējās bruto algas, turpretī Lietuvā - 78%, bet Igaunijā - 80%.
Par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu ļoti iestājas gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Savukārt ekonomisti bilst, ka no nevienlīdzības mazināšanas viedokļa daudz efektīvāk būtu paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu, jo IIN samazināšana vislielāko labumu dos cilvēkiem ar augstiem ienākumiem.
Valdība arī sola no 2016. gada ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, respektīvi, noteikt trīs neapliekamā minimuma likmes, no kurām viena būs nulle. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuru algas pārsniedz noteiktu summu, par kuras lielumu vēl tiek diskutēts, neapliekamais minimums būtu nulle, pārējiem atkarībā no algas apmēra būtu viena no abām pārējām likmēm.
Pieaugs mikronodoklis
Viens no pašiem strīdīgākajiem 2015. gada jaunumiem ir mikronodokļa likmes paaugstināšana no 9% uz 11%. Pašlaik saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā reģistrēti 40 342 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kas kopumā nodarbina 76 313 darbinieku.
Valdības galvenie argumenti par labu mikronodokļa likmes paaugstināšanai ir aizdomas par krāpšanos ar nepamatoti izvēlētu mikrouzņēmuma statusu, tādējādi radot negodīgu konkurenci, piemēram, valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī bažas par mikrouzņēmumā strādājošo zemo sociālo aizsardzību. Saskaņā ar LM datiem par mikrouzņēmumu darbinieku sociālajām garantijām viņu sociālās apdrošināšanas pabalsti (bezdarbnieka, maternitātes un vecāku pabalsti) ir tikai vidēji 18,85% no darba ņēmējam aprēķinātajiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem.
Pret mikronodokļa likmes paaugstināšanu asi iebilst gan LDDK, gan LTRK, un LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka mikrouzņēmuma statuss nav ilglaicīgs, tas ir tikai atspēriena punkts uzņēmumiem, kuri tikko sākuši darbu, turklāt vairākums no šiem uzņēmumiem pēc laika kļūst par standarta SIA. Taču darbības sākumposmā šāda zema nodokļu likme ir atbalstāma un saglabājama. Tikpat asi ir LTRK iebildumi pret likuma grozījumiem, kas paredz pieprasīt negodprātīgu valdes locekļu personisko atbildību par kavētajiem nodokļu maksājumiem. LTRK jau paziņojusi, ka aicinās Valsts prezidentu likumu neizsludināt.
Kopumā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 7,5 miljardu eiro apmērā.