Fotografē ar mobilo
«Kad pēc pirmās dzīvokļa noplūdināšanas reizes atnāca eksperts, viņš ļoti skeptiski skatījās uz to, kas noticis,» stāsta studente Monta, kuras pirmā stāva dzīvokli regulāri applūdina kaimiņi. «Vasarā ūdens nāca no griestiem, radot bojājumus gan sienām, gan laminātam citās istabās,» izklāsta Monta. Pēc pirmās applūdināšanas reizes apdrošināšanas atlīdzību gūt viņai nebija izdevies. Otrajā reizē viņa vispirms izsauca cilvēkus no namu pārvaldes, kuri, konstatējot faktu, apstiprināja apdrošināšanas kompānijai to, ka noticis nelaimes gadījums.
Monta bijusi izbrīnīta par to, kā vērtēšana notikusi pirmajā reizē: «Radās sajūta, ka tiekam vainoti pie tā, ka vērtētājs vispār izsaukts. Kā detektīvs [vērtētājs] mūs izjautāja, radot iespaidu, ka [mums] netic. Tad paņēma savu mobilo telefonu un mēģināja nofotografēt laminātu. Apdrošināšanas naudu nesaņēmām.» Kaut arī Monta saskārusies ar grūtībām iegūt apdrošināšanas naudu, viņa joprojām esot tā paša apdrošināšanas uzņēmuma kliente un tāda arī palikšot turpmāk.
«Apdrošinot savu mājokli, cilvēkiem būtu svarīgi rūpīgi iepazīties ar līguma tekstu. Biežākie pārpratumi saistīti ar to, ka, piemēram, apdrošinot dzīvokli, netiek apdrošinātas ēkas kopīpašuma daļas - jumts, bēniņi, kāpņutelpa. Jāņem vērā, ka nepieciešams ievērot zināmas drošības prasības, piemēram, ja zaudējumi radušies neaizvērtu logu, ārdurvju dēļ, nenotīrīta sniega vai nelabotu inženierkomunikāciju dēļ,» apdrošinātāju viedokli izklāsta If Apdrošināšana galvenā juriste Maija Opmane-Vēbere.
Sūdzas par nemaksāšanu
«Visbiežāk sastopamies ar strīdiem par veselības, dzīvības un automašīnu apdrošināšanas jautājumiem,» saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Ilze Žunde un norāda, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos centrs saņēmis 26 iesniegumus par apdrošināšanas jautājumiem, no kuriem desmit bijuši par netaisnīgiem līguma noteikumiem apdrošināšanas līgumos, divi - par iespējamu negodīgu komercpraksi, 14 - par apdrošināšanas atlīdzības neizmaksāšanu vai apdrošināšanas atlīdzības apmēru, kā arī nekvalitatīvi veiktu remontu apdrošināšanas laikā. I. Žunde norāda, ka strīdu gadījumos iespējams vērsties tiesā vai Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā.
«Ombuds ir Latvijas apdrošinātāju asociācijas izveidota institūcija, kas izskata strīdīgas situācijas apdrošināšanas sfērā kā eksperts un noskaidro, kurai pusei ir taisnība. Kaut arī ombuda lēmums nav saistošs, apdrošinātāji to respektē,» stāsta BTA Insurance Company pārstāve Jeļena Alfejeva.
Izlasa tikai pēc nelaimes
Mazāk nekā puse iedzīvotāju ar apdrošināšanas nosacījumiem iepazīstas rūpīgi, liecina Swedbank meitasuzņēmuma Swedbank P&C Insurance šogad veiktā aptauja. Tajā noskaidrots, ka 12% cilvēku apdrošināšanas nosacījumus nelasa vispār. Vēl secināts, ka piektā daļa aptaujāto lasa tikai, viņuprāt, pašus svarīgākos līguma punktus.
Šim pētījumam līdzīgu ainu atklāj arī visi uzrunātie apdrošinātāji. «Lai arī rūpīga iepazīšanās ar līguma nosacījumiem tiek vērtēta kā vispārzināma, ikdienas situācijas apdrošināšanā nereti liecina par pretējo,» norāda Ergo Īpašuma apdrošināšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.
«Arī If Apdrošināšana savulaik veica aptauju, lai noskaidrotu, cik daudz klientu iepazīstas ar apdrošināšanas līgumu,» saka M. Opmane-Vēbere. 30% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka tikai caurskata līgumu, 15% iepazīstoties ar to detalizēti, 35% dara to tikai pēc tam, kad negadījums ir noticis, savukārt 20% līgumu nelasot, bet neskaidros jautājumus uzdodot apdrošinātājam.
Aizmirst, kur apdrošināts
«Lielajā vairākumā gadījumu, cilvēkam iegādājoties apdrošināšanas polisi, ir pārliecība, ka viņš ir apdrošināts pret visiem iespējamiem negadījumiem,» norāda M. Opmane-Vēbere un skaidro: «Taču, piemēram, ja gadiem neremontētā ēkā plīst ūdens caurules, atlīdzība nepienākas, jo apdrošinātājs nav neesošu apsaimniekošanas funkciju pildītājs.»
Apdrošinātāji sūdzas, ka reizēm klienti pret apdrošināšanu izturas nenopietni - kā pret tukšu formalitāti. «Ir gadījušies arī tādi kuriozi, ka, notiekot apdrošināšanas gadījumam, cilvēks apgalvo, ka visu apdrošinājis, bet nespēj atcerēties, ar kuru apdrošināšanas kompāniju slēdzis līgumu,» vēl vienu ar līgumiem saistītu problēmu iezīmē Seesam Insurance AS Latvijas filiāles pārstāvis Armands Šterns. To pašu apliecina arī apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes loceklis Kristians Pudans: «28% apdrošināšanas klientu pat nezina, kurā apdrošināšanas kompānijā viņiem ir polise, kas norāda uz zemo ieinteresētības līmeni attiecībā uz apdrošināšanu, kur nu vēl iedziļināšanos tās noteikumos.»
«Bieži vien klientiem izšķirošais faktors apdrošināšanas polises iegādē ir cena,» par novēroto stāsta R. Heniņš un norāda, ka apdrošinātāja piedāvājumā būtiski «izvērtēt ne tikai polises cenu, bet arī apdrošināšanas polises noteikumus, tajā skaitā riskus, pret ko apdrošināts īpašums, pašriskus, dalīto maksājumu iespēju, atlīdzību saņemšanas nosacījumus, līgumā paredzētos izņēmuma gadījumus».
Svarīgi ir arī izņēmumu definējumi, piemēram, par to, no cik metriem sekundē vēja brāzmas var saukt par vētru, jo tas un vēl līdzīgi šķietami sīkumi var būtiski ietekmēt iespēju saņemt apdrošināšanas atlīdzību.