Šovasar par hokeju laikam ir nācies domāt pastiprinātā režīmā. Kas ir darīts pa jaunam?
Lielāks darba apjoms ir veikts fiziskajā sagatavotībā. Iesākumā astoņas dienas komanda vispār netrenējās uz ledus. Valmierā izdarījām vairāk, jo spēlētājiem, kuri būs iesaukti izlasē, citas iespējas to darīt vienkārši nebūs. Turklāt šī ir olimpiskā sezona. Pieļauju, ka abos pārtraukumos izlases treneri gribēs sapulcināt vienkopus iespējami labāko sastāvu. Citas KHL komandas tajā laikā trenēsies, bet mūsējiem vajadzēs spēlēt.
Šai ziņā Dinamo būs sliktākā situācijā attiecībā pret citām KHL komandām?
Tā jau vienmēr ir bijis, bet šosezon tas varētu būt vēl izteiktāk. Redzēsim, cik spēlētāju izsauks uz izlasi. Pagājušajā sezonā vienā pauzē izsauca desmit, otrā - astoņus spēlētājus, un palika gandrīz vai tikai ārzemnieki, ar kuriem strādāt.
Aizskāri sāpīgu tēmu, par kuru pēdējos gados ir daudz diskutēts. Pavasarī no tevis prasīs spēlēšanu Gagarina kausa izcīņā, un kluba vadību neinteresēs, kādu vietu Latvijas izlase būs ieņēmusi Soču olimpiskajās spēlēs?
Tāda ir realitāte. Tāpēc arī vasarā pamainījām treniņu plānu, jo novembrī nebūs iespējas strādāt pie spēka un izturības uzlabošanas.
Pirmos secinājumus jau vari izdarīt, vai vasarā viss ir izdarīts pareizi?
No mana redzesloka ir strādāts pareizajā virzienā, bet tas ir tāds filozofisks un precīzi neatbildāms jautājums - gatavība sezonai. Redzi, pirms gada, gatavojoties sezonai, mēs visus uzvarējām, izcīnījām Latvijas Dzelzceļa kausu, bet kurš varēja iedomāties, ka tā iesāksies KHL čempionāts. It kā jau komanda spēlēja labi, bet nevarēja uzvarēt.
Oļega Znaroka vadītais Maskavas Dinamo pirms sezonas neizceļas uz pārējo fona un biežāk pat zaudē, jo spēlētājiem bijušas ļoti lielas slodzes. ..
Znarokam ir citas iespējas. Viņam pagājušajā sezonā bija sešas maiņas un vajadzēja domāt, kad un kurus mainīt. Mēs tik grezni nevaram dzīvot, mums jādzīvo pēc saviem līdzekļiem. Viņi var atļauties pirmo mēnesi varbūt pat iespēlēties, mums būs jābūt labiem jau no 5. septembra. Dinamo ne velti ir divkārtējie Gagarina kausa ieguvēji. Ja viņiem no sastāva izkrīt viens, divi vai vairāki spēlētāji, viņi tos aizvieto ar līdzvērtīgiem. Mēs tā nevaram darīt. Ja «salūzīs» tie, uz kuriem mēs ceram, tad nebūs kam spēlēt.
Uz kuriem tu ceri?
Visiem divdesmit, kuri ģērbjas uz spēli. Katrs spēlētājs mums ir svarīgs.
Pagaidām klusē pieredzējušie spēlētāji Aleksandrs Ņiživijs un Marcels Hosa. Ne tikai no Hosas, arī no citiem leģionāriem būtu pamats gaidīt ražīgāku sniegumu?
Uzbrucējam Kailam Vilsonam pēc ierašanās no Ziemeļamerikas vēl turpinās adaptācijas periods. Viņš tomēr pirmo reizi ir Eiropā. Regulārā čempionātā viņa sniegums, domājams, krasi atšķirsies no pārbaudes turnīros redzētā. Runājot par Ņiživiju, mēs zinām, kādas viņam bija pēdējās divas sezonas. Vēl ir Hosa tajā trijniekā, tāpēc es varu to atkārtot vēlreiz, ko ir teicis arī Normunds (Rīgas Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs - aut.), ka mēs meklējam uzbrukumā pastiprinājumu. Vēl vienu uzbrucēju mums vajadzētu uz pirmajām divām maiņām.
Kā uzskati, Marcelam pagaidām neizdodas piemeklēt īstos partnerus, vai viņš pats pagaidām nevar atrast savu spēles stilu?
Mani interesē, lai komanda uzvar. Labāk, lai mēs uzvaram ar 1:0 vai 2:1 nekā zaudējam ar 2:4, un abas ripas ir iemetis Hosa. Es viņam esmu teicis, ka man nevajag, lai viņš būtu tikai priekšā un cerētu, ka tur kaut kas atlēks un izdosies iemest. Man vajag, lai viņš spēlētu abos laukuma galos, kā tas bija, kad viņš atnāca pie Pekas (Dinamo iepriekšējais galvenais treneris Peka Rautakallio - aut.). Hosas gūtais savainojums apliecina, ka viņš to arī dara. Jā, pārbaudes turnīros viņš vārtus nav guvis, bet dara to, ko no viņa prasa. Protams, gaidām no viņa arī vārtu guvumus.
Vai tas nozīmē, ka komandā nebūs pienākumu sadalījuma - divas maiņas, kurām ripas ir jāmet vārtos, un vēl divām, kurām vairāk jārūpējas par rezultāta noturēšanu?
Tik strikti nebūs nodalīti pienākumi, lai gan saprotams, ka no divām maiņām, kuras spēlēs skaitliskajā vairākumā, arī gaidīsim vārtu guvumus. Mums ir četras maiņas, un nosacīti jebkurai ir jārūpējas par rezultātu. Jāņem gan vērā objektīvi, kāds ir ceturtais virknējums, kurā spēlē jaunais Artūrs Kuzmenkovs. Gaidīt mēs varam, bet prasīt, kāpēc tu neiemeti, pagaidām laikam gan vēl ne. Trešajā maiņā jau sesto gadu KHL spēlē Andris Džeriņš un Gints Meija. Tas laikam arī nebūtu normāli, ja viņi izietu laukumā un tikai atslidotu savas maiņas.
Esi jau izteicies, ka sastāva komplektēšanā vēlmēm ir jāsakrīt ar iespējām. Komandā atkal ir Marcels Hosa, bet nav virknes Latvijas labāko spēlētāju, kā Mārtiņš Karsums, Miķelis Rēdlihis, turklāt joprojām bez līguma ir Jānis Sprukts. Atliek secināt, ka patlaban hokeja tirgū Hosa izmaksā mazāk par vairākiem Latvijas hokejistiem...
Tas jau ir jautājums Normundam (Sējējam) un komandas vadītājiem, nevis man. Es nezinu, cik šosezon saņem Hosa.
Komentējot hokeju televīzijā, bieži esi raksturojis citu komandu spēli. Kā tu raksturotu pašreizējo Rīgas Dinamo spēles stilu?
Mēs gribam spēlēt pārdomātu hokeju. Es tagad neieslīgšu detaļās, bet hokejam ir jābūt sabalansētam. Tas nav ne aizsardzības un ne uzbrūkošs hokejs. Esam izrunājuši, kā jārīkojas un kā to prasa katra konkrētā situācija. Vispirms ir galva, rokas un tikai pēc tam kājas, nevis apgriezta secība - kājas, rokas, galva.
Savulaik Latvijas izlases treneri ļoti rūpīgi gatavojās spēlei pret katru nākamo pretinieku. Pret Zviedriju bija viens stils, pret Austriju, piemēram, komanda spēlēja citādi. Man šķiet, ka Rautakallio laikā vismaz iesākumā Dinamo spēlēja vienā manierē, neņemot vērā pretinieku iespējas...
Jā, tā bija. Viņš uzskatīja, ka tas ir mūsu stils un ka mums tā ir jāspēlē. Es arī sākumā domāju, ka tā ir pareizi. Lai viņi spēlē tā, mēs spēlēsim pa savam. No otras puses, papētot pretinieku spēles stilu un to, kā mēs spēlējam aizsardzībā, dažreiz bija redzams, ka viņu izspēles pret mūsu aizsardzības manieri labi darbojas. Tad kāpēc lai mēs kaut ko nepamainītu vai vismaz nepatraucētu viņiem to brīvi darīt? Konceptuāli jau nekas nemainās, toties detaļās, es uzskatu, ir jāpiekoriģē spēles maniere.
Bijušie Rīgas Dinamo treneri Juliuss Šuplers un Peka Rautakallio vēroja Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas spēles. Parunājies ar viņiem, varbūt viņi izteica kādus komplimentus, norādījumus vai padomus?
Ar Šupleru es tikos vairākkārt. Pārspriedām šo un to, viņš vēl zvanīja man no rīta pirms izlidošanas. Par Peku tikai zinu to, ka viņš bija šeit, - Normunds (Sējējs) man to pateica. Neesmu ar viņu ticies.
Valdībai parasti dod simts dienu atskaites laiku. Cik laika vajadzētu dot trenerim, lai objektīvi izvērtētu viņa darbu?
Ir stāsts par trijiem darba gadiem, un man pret šādu scenāriju nekas nebūtu pretī. Pirmajā gadā veido komandu, otrajā strādā un trešajā prasa rezultātu. Man triju darba gadu cikls nav piedāvāts.
Ar Dinamo ir parakstīts līgums uz vienu gadu?
Jā.
Ak Bars galvenais treneris Valērijs Belovs pirms sezonas jau aicinājis līdzjutējus būt saprotošiem, jo patlaban tiek veidota jauna komanda. Kādā stadijā pašreiz ir Dinamo?
Arī mēs varam teikt to pašu. Kodolu saglabāt ir grūti. Nav mums tādas iespējas kā Krievijas klubiem, kur, no virknējuma aizejot vienam spēlētājam, uz konkrēto pozīciju piemeklē citu. Viņi saglabā spēlētājus, kurus, viņuprāt, vajag paturēt, un piepērk klāt tādus, kuriem vajadzētu pastiprināt komandu. Pieskaitot klāt jaunos, sanāk, ka mums ir nomainījušies desmit spēlētāju. Tas ir daudz.
Parakstot līgumu, kluba vadība jau pateica, kas ir jāizdara?
Tieši man to neviens nav teicis, bet tāpat jau ir zināms.
Jāiekļūst Gagarina kausa izcīņā...
Tā noteikti ir.
Redzot, cik agresīvi Ak Bars spēlēja pret Dinamo Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņā, es izdzirdēju, ka viens otrs jau piesauca Raiti Ivanānu. Ka tāda stila spēlētājs mums tomēr noderētu, lai jaunie laukumā justos drošāk?
Hokeja ziņā viņa pienesums nebija liels, bet to nu gan nevar noliegt, ka vaļības pretinieki pagājušajā sezonā neatļāvās. Es pieļauju, ka viņi ieskatījās spēles pieteikumā - ir vai nav Ivanāna sastāvā. Es gan nezinu, vai no Ak Bars puses bija kaut kas īpaši rupjš. Mēs paši prasām, lai būtu agresīvāka un aktīvāka spēle.
Kādi varētu būt Dinamo trumpji jaunajā sezonā - vispirms jau laikam simtprocentīga atdeve katrā spēlē, jo meistarībā būs grūti konkurēt?
Tieši tā, lai gan mums jāsaprot, ka visas spēles nebūs iespējams nospēlēt vienlīdz labā līmenī. Pilnīgi noteikti prasīsim disciplīnu katrā spēlē. Mūsu prioritāte būs aizsardzība.
Dinamo nav Brazīlijas futbola izlase, kas gūs tik vārtu, cik vajag...
Par to jau ir stāsts. Ar trijām ripām jau ir reālas izredzes uz uzvaru. Prāgas turnīrā ielaidām vidēji 2,25 ripas. Ja šādu līmeni izdotos noturēt... Pagājušajā sezonā tas bija piektais rādītājs līgā.
Pazīstami cilvēki kā jau pirms katras sezonas noteikti uzmācas ar jautājumu - kā šosezon varētu būt?
Jā, protams. Ko es varu atbildēt - smagi būs.