Tā būtība ir vienotu tehnisko un drošības standartu noteikšana visā ES dzelzceļa sistēmā un vienota vilcienu un lokomotīvju drošības standartu apstiprināšana un atļaujas saņemšanas procedūra Eiropas Dzelzceļa aģentūrā.
Baltijai izņēmuma statuss
Latvijas īpašais panākums ir tas, ka Baltijas valstīm kā vienīgajām noteikts izņēmuma statuss. Proti, tā kā Baltijas valstu dzelzceļa operatori negrasās ieiet citu reģionu dalībvalstu tirgū, tad tiem savam ritošajam sastāvam nebūs obligāti jāizņem atļauja Eiropas Dzelzceļa aģentūrā, kas ir dārgs process. Tā vietā Baltijas valstu atbildīgajām institūcijām būs jāvienojas par kopējiem drošības standartiem un savstarpēju sertifikācijas atzīšanu. Proti, ja Latvijas lokomotīve būs sertificēta Latvijā, tad sertifikāts būs derīgs arī Lietuvā un Igaunijā bez kādām papildu procedūrām.
Baltijas valstis izņēmuma statusu - tiesības neapstiprināt savu ritošo sastāvu Eiropas Dzelzceļa aģentūrā - saņēmušas, jo atrodas specifiskā situācijā. Proti, tās ir atdalītas no ES dzelzceļa tīkla platuma (1435 mm) un ir tā sauktā Krievijas 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa tīkla sastāvdaļa.
Savukārt ES līmenī Tehniskā pīlāra ieviešana nozīmē, ka jebkuras ES dalībvalsts dzelzceļa operatoru kompānija, saņemot darbības atļauju no Eiropas Dzelzceļa aģentūras, varēs brīvi darboties visā ES, piemēram, franču SNCF varēs braukt pa Vācijas teritoriju un vācu Deutsche Bahn pa Francijas teritoriju. Pašlaik jaunu vagonu un lokomotīvju atļauju piešķiršanas procedūra dažās valstīs var aizņemt līdz pat diviem gadiem un izmaksāt līdz pat sešiem miljoniem eiro.
Tirgus kļūs atvērtāks
Kā uzsver Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle, panāktā vienošanās vairos konkurenci dzelzceļa pārvadājumu jomā, jo, piemēram, Vācijas tirgū, kur pašlaik ir Deutsche Bahn monopols, vieglāk varēs ienākt citu valstu dzelzceļa operatori. «Katrs no ceļotājiem, kurš braucis ar vilcienu no vienas ES valsts uz otru, būs piedzīvojis, ka vairumā gadījumu uz robežas tiek nomainītas vilcienu lokomotīves vai jāpārsēžas citā vilcienā, jo nacionālajiem vilcieniem un lokomotīvēm pārsvarā ir atļauja darboties tikai savā valstī. Jāteic, ka līdz šim dzelzceļa pārvadājumu tirgus, atšķirībā no aviācijas tirgus, bijis ļoti aizsargāts nacionālā līmenī un daudzas valstis izmantojušas tehnisko standartu un drošības prasības, lai apgrūtinātu citu valstu operatoru ienākšanu savā tirgū. Tehniskā pīlāra ieviešana šo procesu vienkāršos, jo būs nepieciešams tikai viens vilcienu un lokomotīvju apstiprinājums Eiropas Dzelzceļa aģentūrā,» stāsta R. Zīle.
Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks Māris Riekstiņš prognozē, ka trijām Baltijas valstīm sagaidāmas smagas sarunas, lai vienotos par kopējiem tehniskajiem un drošības standartiem ar mērķi panākt vilcienu un lokomotīvju sertifikātu savstarpēju atzīšanu. «Neslēpšu, process būs grūts tādēļ, ka dzelzceļa pārvadājumu jomā esam konkurenti. Rezultātā vienoties par sertifikātu savstarpējas atzīšanas kārtību nebūs viegli. Pašlaik pateikt, vai Latvijas dzelzceļa pārvadātājiem jaunā kārtība būs drīzāk drauds vai iespēja, nav iespējams,» skaidro M. Riekstiņš.
Konkurence saasinās
Latvijā jaunā kārtība visvairāk ietekmēs tieši kravu pārvadātājus. Pašlaik mūsu tirgū darbojas vairāki vietējie kravu pārvadātāji, un te jāpiemin valstij piederošais LDz Cargo, kā arī privātās kompānijas - Baltijas tranzīta serviss un Baltijas ekspresis. Līdz ar sertifikātu savstarpējo atzīšanu Latvijas kravu pārvadātājiem nāksies konkurēt arī ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem. Va/s Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis gan nākotnē raugās optimistiski un norāda, ka Baltijas valstu savstarpējā sertifikātu atzīšana «atvieglos nacionālo pārvadātāju piekļuvi kaimiņvalstu infrastruktūrai, tādējādi vairāk integrējot Baltijas dzelzceļa pārvadājumu tirgu.» U. Magonis arī stāsta, ka attiecības starp Eiropas Dzelzceļa aģentūru un nacionālajām iestādēm regulēs savstarpējs līgums, kura saturs vēl tiks izstrādāts. «Latvijas gadījumā pilnīgi droši var teikt - jo vairāk funkciju un atbildības Eiropas Dzelzceļa aģentūra uzticēs nacionālajām iestādēm, jo lētāk un ātrāk viss notiks,» skaidro U. Magonis.
Taujāts par kravu pārvadājumu attīstības tendencēm nākotnē, U. Magonis norāda: «Viennozīmīgi palielināsies konkurence par kravām - tas, vai mums izdosies noturēt vai palielināt kravu apjomu, atkarīgs ne tikai no mūsu uzņēmuma darba, bet visas mūsu valsts spējām iesaistīties un sadarbībā ar ostām piedāvāt izdevīgus nosacījumus kravu transportēšanai un apstrādei Latvijā. Krievijas ekonomika šobrīd nepiedzīvo vieglākos laikus, to jūt arī kravu pārvadājumu nozare. Ņemot vērā iepriekšējos gados Krievijas uzsāktos investīciju projektus savu ziemeļu ostu attīstīšanā, mums jāstrādā daudz aktīvāk, lai piesaistītu kravas mūsu valsts ostām. Globāli pieprasījums pēc dažādām precēm pasaulē pieaug, kas ļauj ar optimismu raudzīties nākotnē un cerēt uz kravu apjoma palielināšanos. Īpaši liels potenciāls ir Āzijas tirgum, tāpēc kopā ar citiem tranzītbiznesa dalībniekiem un valdību strādājam pie kravu piesaistes no Ķīnas, Kazahstānas un citām šī reģiona valstīm.»
Konkurence gan pastāv ne tikai starp pārvadātājiem, bet arī transporta ceļiem. «Piemēram, klientam Ķīnā ir izvēle, vai transportēt kravu uz Eiropu no dienvidaustrumiem pa jūras ceļu vai no rietumiem pa dzelzceļu. Konkurence pastāv arī valstu starpā - kuras ostas un dzelzceļi spēs piedāvāt labākos nosacījumus. Mēs konkurējam gan ar Lietuvas, gan Igaunijas, gan Krievijas ziemeļu ostām. Visbeidzot pastāv konkurence arī pārvadātāju starpā - Latvijā LDz Cargo konkurē ar privātām pārvadājumu kompānijām - Baltijas tranzīta servisu un Baltijas ekspresi. Savukārt nesen Latvijā dzelzceļa pārvadājumu tirgū ienāca jauns dalībnieks - Krievijas dzelzceļa dibinātais Euro Rail Trans, tāpēc tuvākajos gados varam rēķināties ar vēl lielāku konkurenci,» stāsta U. Magonis.
Skaidrība, kad jaunā dzelzceļa tiesību aktu pakete varētu stāties spēkā, būs oktobrī. Tad Eiroparlaments lems, vai Tehniskais pīlārs varēs stāties spēkā no 2016. gada vai stāsies spēkā tikai kopā ar tā dēvētā Politiskā pīlāra apstiprināšanu, par kuru vēl nav panākta vienošanās. «Nebūtu pareizi Tehniskā pīlāra ieviešanu padarīt par ķīlnieku politiskās vienošanās procesā. Ja tiks nolemts, ka Tehniskais pīlārs stāsies spēkā tikai kopā ar Politisko pīlāru, tad šobrīd nav prognozējams, kad tas varētu notikt. Jāatzīst, ka Eiroparlamenta vairākums pašlaik nosvēries par labu tam, lai abi pīlāri stātos spēkā vienlaikus,» skaidro R. Zīle.
Latvija sarunas ar Lietuvu un Igauniju par savstarpēju sertifikāta atzīšanu sāks tikai pēc tiesību aktu stāšanās spēkā.