Pozitīvās Latvijas piemērs jau 20 gadu ir Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs - Ojāra Feldberga lolojums. Gleznainajā Abavas upes ielejā 120 kilometru no Rīgas 200 hektāru platībā plešas Ojāra Felberga iekoptā teritorija, kurā izvietoti 150 mākslas darbu. Viena no vietām, kur brīvdienās aizbraukt. Bērniem parādīt. Pašam par bērnu kļūt, kad dvēsele dzīva un brīnumi atkal ir. Pedvāle daudzus, kas tur ir bijuši, sajūsmina, lai arī vienmēr atrodas kāds skeptiķis. Tomēr visbiežāk cilvēki priecājas, ka tāda vieta Latvijā ir. Vieta, kur ir interesanti.
Feldbergs sarunā ar Kultūras Dienu atklāti atzīst, ka, iespējams, ja būtu jaunāks, meklētu sevi citur. Ar akmens sēklu stādīšanu un citu ezoteriku mākslā, vidē un akmenī viņš, viņaprāt, vairāk kļuvis populārs aiz Latvijas robežām nekā Latvijā. Var jau vīpsnāt arī par Pedvāli, jo nekā jau tur tāda nav - nav Niagāras ūdenskrituma, Eifeļa torņa vai Disnejlendas, bet māksla, iespējams, nav tik «augsta» kā, kādam liktos, tai vajadzētu būt. Varbūt tāpēc Feldberga kungs milzu sponsorus nav atradis, ka nav komercializējis ideju. Savukārt, kas neļauj 20 gadu vienoties pašvaldībai un Kultūras ministrijai, nav skaidrs. Sestdien, sākoties muzeja 20 gadu jubilejas sezonai, Pedvālē uzziedēja Cerību akmens - 1000 caurumiņos akmenī ceriņu ziedus nomainīja vēstījumi, kuros cilvēki atstāja savus sapņus. Nākotnē tas varētu būt pat kulta akmens - domā Ojārs Feldbergs, kuram romantisma trūkumu nepārmest.