Starp katastrofām, kas pērn satricināja pasauli, Haiti zemestrīces radītās sekas novērst būs visgrūtāk. Gadu pēc otras postošākās zemestrīces cilvēces vēsturē tās rēta vēl ir svaiga. Dažus mēnešus vēlāk nāca citas nelaimes: viesuļvētra Tomass, holeras epidēmija un nesen uzliesmojusī politiskā nestabilitāte.
Tas skāra valsti, kas jau tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm rietumu puslodē. Vairākums Haiti iedzīvotāju pamatproduktus saņēma ar ārvalstu palīdzību; veselības aizsardzības sistēma bija neattīstīta, un valstī ilgus gadus bija vāja pārvalde. Humānā situācija, kas bija ļoti sarežģīta pirms zemestrīces, kļuva vēl dramatiskāka pēc tās. Esam ļoti norūpējušies par politiskajiem un sabiedriskajiem nemieriem, kas var situāciju pasliktināt un kavēt ES humānās palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, kā arī palēnināt un sarežģīt atjaunošanu.
Haiti iedzīvotājiem ir palīdzēts jau pirms 2010. gada 12. janvāra zemestrīces, bet pēc tās nekavējoties sākām sniegt humāno palīdzību vienoti kā ES, izmantojot stratēģisku ilgtermiņa pieeju sadarbībā ar citiem palīdzības sniedzējiem. Esam izpildījuši sākotnējo solījumu. Starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē martā ES kopā piešķīra 1,2 miljardus eiro turpmākajiem trim gadiem seku novēršanas un atjaunošanas pasākumiem - pārtikas piegādēm, patvērumam, medicīniskajai palīdzībai, ceļu atjaunošanai, skolu atvēršanai un pamata sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Pateicoties mūsu atbalstam, tika novērsts pilnīgs valsts sabrukums.
Rīcību noteica vairāki uzdevumi, kurus esam iecerējuši izpildīt. Pirmās palīdzības posmā nodrošinājām koordinētu palīdzību veselības aprūpes, pajumtes, ūdens un pārtikas nodrošināšanai. Sadarbojamies ar vietējiem iedzīvotājiem, valdības iestādēm, armiju, palīdzības organizācijām, NVO, lai grūtajos apstākļos palīdzība kopumā tiktu sniegta pēc iespējas labāk. Esam arī centušies apvienot seku novēršanu ar valsts atjaunošanu. Šie pasākumi arī ierobežoja divas galvenās katastrofas blakus parādības: slimības un nepietiekamu uzturu.
Tīrs ūdens joprojām ir galvenā prioritāte, uz ko norāda holeras izplatība. Tādēļ Eiropas Komisija ir piesaistījusi papildu 22 miljonus eiro palīdzības sniedzēju atbalstam, kā arī tīra dzeramā ūdens piegādei vairāk nekā 500 000 cilvēku, drošām tualetēm pieciem miljoniem cilvēku un higiēnas informācijai miljoniem haitiešu. Rezultātā divus mēnešus pēc epidēmijas sākuma līdz nemieru uzliesmojumam decembra vidū sāka samazināties jaunu saslimšanas ar holeru un nāves gadījumu skaits.
Zemestrīces un holeras pārdzīvošana ir tikai sākums. Lai cik plaša un ievērojama būtu palīdzība, tā nevar paveikt brīnumus un joprojām ir daudz darāmā. Joprojām pārāk daudz cilvēku dzīvo nometnēs. Tas arī nenozīmē, ka mūsu palīdzība izrādījusies nepietiekama vai ka mūsu nodokļu maksātāju vai mūsu ekspertu darbs būtu izšķiests. Tieši pretēji - ES palīdzība novērsa pilnīgu valsts sabrukumu un deva iespēju uzturēt skolas, slimnīcas, lauksaimniecisko ražošanu un tautsaimniecības darbību, ļaut cilvēkiem pārvietoties valstī.
Mūsu paveiktais ir tikpat nopietns, cik uzdevumi nākotnē - jāpalīdz Haiti nostāties uz ilgtspējīgas attīstības ceļa. Ilgtermiņa redzējums ir palīdzēt Haiti iestādēm gandrīz no pamatiem atjaunot valsti. Tādēļ ļoti svarīgas ir godīgas, mierīgas un pārskatāmas vēlēšanas, kā arī labi funkcionējošas un likumīgas valdības izveidošana.
Starptautiskā sabiedrība joprojām ir solidāra ar Haiti iedzīvotājiem. Mēs ES esam pārliecināti, ka tie, kuri sniedza palīdzību pagājušajā gadā, turpinās to darīt arī turpmāk. Pretējā iespēja, ka Haiti nonāk izmisuma, nabadzības un nestabilitātes apburtajā lokā, nav pieļaujama.
*ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos
**ES attīstības komisārs
***Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre