Jaunjelgavieši jau daudzus gadus mēģina sadzīvot ar nošķiestajām - lielākoties pirmās brīvvalsts laikā būvēto - māju fasādēm, kuras nav nozīmes atjaunot, regulāri aizputējušiem logiem, kuru mazgāšanai jau brīžiem pietrūkst spēka, ar traucošajām mašīnām, no kurām labi ja katra piektā ievēro atļauto braukšanas ātrumu, un drebošu sirdi laiž bērnus uz skolu, jo tik pat reti kāds piebremzē pirms gājēju pārejas caurbraucamajā ielā. Paldies dievam, nav notikuši traģiski nelaimes gadījumi - nopūšas uzrunātie jaunjelgavieši.
Un jo gadu, jo satiksme kļūst intensīvāka, īpaši tad, kad pirms vairāk nekā pieciem gadiem noasfaltēja pēdējo grantēto ceļa Ķeguma HES-Jaunjelgava posmu. Jaunjelgavas novada domes ceļu meistars Jānis Bruzguls pat saskaitījis, ka triju stundu laikā cauri pilsētas centram izbrauc 448 automašīnas, no kurām 105 ir smagās, kas ir apmēram tikpat, cik pirms diviem gadiem, taču par 50 mašīnām stundā vairāk nekā 2004. un 2005.gadā.
Iebrauc guļamistabā
«Agrā rītā vai vēlu vakarā pagulēt nav iespējams, jo brīžiem liekas - no mašīnu radītās vibrācijas izbirs logu rūtis, naktīs vispār ir sajūta, ka mašīnas brauc cauri guļamistabai,» saka Jolanta Elksne, kura katru rītu ceļas agrāk, lai uz skolu pavadītu abus bērnus. Savukārt Annai Kalniņai automašīna guļamistabā nav tikai sajūtu līmenī, bet gan pilnīgi reāls pārdzīvojums. Automašīnas, traucoties pa caurbraucamo Jelgavas ielu, reizēm uzņem tādu ātrumu, ka ielas galā nespēj laikus nobremzēt, izbraukt krustojumu, un ik pa reizei kāda no tām atduras Annas kundzes mājas sienā vai vēl ļaunāk - istabā. Ar braucēju, kas pirms dažiem gadiem pamanījies izārdīt ne tikai mājas ārsienu, bet arī starpsienas, Anna pat mēģinājusi tiesāties, bet piedzītās naudas remontam nepietika. Pagājušajā ziemā sienā atkal ieskrējis kāds vieglais. Jelgavas ielas galā gan nesen uzlikta «Stop» zīme, kas autovadītājiem pirms krustojuma izbraukšanas liktu piebremzēt, taču Anna atmet ar roku un saka - paskatieties, cik tad ir to, kuri piebremzē? Un, patiesi, tikai retais! Tāpēc Anna turpina dzīvot bailēs, ka kuru katru dienu pret viņas mājas sienu atkal var atdurties kāds pārgalvīgāks braucējs.
Glābiņš - apvedceļš
Vietējā pašvaldība, mēģinot kaut ko darīt lietas labā, pāris reižu ierosinājusi aizliegt smago automašīnu tranzītu vismaz Rīgas virzienā un norādījusi, lai tās brauc pa Rīgas-Daugavpils šoseju Daugavas labajā krastā. Pirmo reizi gan šis ierosinājums nav guvis deputātu atsaucību un arī apkārtnes uzņēmēji protestējuši pret tādā veidā radīto transporta izmaksu sadārdzinājumu. Kad jaunjelgavieši otrreiz sākuši diskusijas par šo tēmu, sarosījusies Satiksmes ministrija un atradusi naudu ceļa remontam, pēc kā jaunjelgavieši pieklusuši.
Vienīgā mazpilsētas iemītnieku cerība palikusi Jaunjelgavas apvedceļš, kas visu tranzītplūsmu novirzītu apkārt 14.vecākajai Latvijas pilsētai. Uz papīra projekts, kas beidzot pilsētas vecajā centrā radītu klusumu un drošību, tiek īstenots vairāk nekā sešus gadus. Savu jāvārdu jaunjelgavieši vairāku miljonu latu vērtajam 7,7 kilometrus garajam apvedceļam sabiedriskajā apspriešanā teica jau 2003.gadā. Pagāja pieci gadi, līdz beidzot tika līdz skiču projektam, kura izstrāde maksāja 176 000 latu. Apvedceļa būvniecības vajadzībām no īpašniekiem atpirkti arī vairāki desmiti zemes gabalu, ieguldot vēl ne mazums valsts naudas. Pagājušā gada nogalē vajadzēja izsludināt iepirkumu tehniskā projekta izstrādei un būvdarbiem. Taču šī gada sākumā mazpilsētas iemītnieku cerības izplēnēja - Satiksmes ministrija skaidroja, ka «ievērojamo finanšu resursu samazinājuma autoceļu nozarei dēļ projekta īstenošana pagaidām atlikta». Ja būs nauda, to varēs atsākt 2010.gadā. Taču jau oktobrī, satiksmes ministram Kasparam Gerhardam atskatoties uz paveikto nozarē un paredzot, kāds tai varētu būt finansējums nākotnē, kļuva skaidrs, ka jaunjelgaviešu cerības uz mierīgāku dzīvi iegūlušas plauktā vismaz uz pieciem gadiem.
«Tas apvedceļš gan ir runga ar diviem galiem,» piebilst Dace Kuršinska, kuras vadītais kultūras nams arī atrodas caurbraucamajā Jelgavas ielā: «Ir skaidrs, ka tā ir vienīgā iespēja atrisināt šo katastrofālo problēmu ar tranzītceļu, taču tajā pašā laikā es negribu, lai nākotnē cilvēki brauc garām Jaunjelgavai.» Viņa stāsta, ka vasarās tomēr netrūkst iebraucēju, kuri piestāj pilsētā, iegriežas bibliotēkā, izstāžu zālē kultūras namā, izlasa informāciju par pasākumiem un vēlāk atbrauc uz tiem. «Un, ja saistībā ar kultūrtūrisma attīstību pilsētā gribam piesaistīt tūristus, mums būs stipri jādomā, kā viņiem likt iegriezties pilsētas centrā, nevis braukt tai garām.»