«Ūdens virsma ir īpaši auksta. Ja vēl dažas nedēļas pieturēsies ziemīgas temperatūras, mūs sagaida tikpat ledus bagāta ziema kā no 1984. uz 1985. gadu, kas bija viena no bargākajām astoņdesmitajos gados,» Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta okeanogrāfista Amunda Lindberga prognozēto citējis Thelocal.se.
Tuvākajās nedēļās gaidāms siltāks un krietni vējaināks laiks, kas, visticamāk, rosinās pakledus veidošanos, vēl vairāk sarežģījot satiksmi. Lai jūras ceļi būtu kuģojami, ledlauži strādā ar pilnu sparu. Somijā kas tāds neesot piedzīvots jau gadiem. Taču kaimiņiem Igaunijā bargā ziema radījusi arī kādu atvieglojumu - piektdien satiksmei tika atvērti visi pieci valsts ledus autoceļi, kas savieno salas ar valsts pamatteritoriju. Arī zviedri uzskata, ka ledus drīz savienos valsts kontinentālo daļu līdz pat Gotlandes salai, kas atrodas aptuveni 90 kilometru attālumā no Zviedrijas austrumkrasta, kas it nemaz nav ierasta parādība.
Baltijas jūru klāj 250 tūkstoši kvadrātkilometru ledus. Pēdējo reizi šāds pārklājums reģistrēts tikai ziemā no 1986. uz 1987. gadu, kad tas sasniedza pat tuvu 400 tūkstošiem kvadrātkilometru. Tomēr šogad ledus pārklājis ne tikai ievērojami plašas teritorijas, bet arī pārsteidzis ar savu biezumu. Jūrā vērojama vidēji 20-60 centimetru bieza ledus kārta, Baltijas jūras līcī tas dažviet sasniedz 70 centimetru, vēsta Baltic Sea Ice Services apkopotā informācija. Taču biezākais ledus reģistrēts Botnijas līcī. Pēdējo divu nedēļu laikā ledus kārtai līcī pieaugot par 30 centimetriem, vietām tā sasniedz pat 0,75 metru atzīmi. Tomēr, kā somu meteorologi norādījuši YLE, Baltijas jūrā vērojamas arī ledus sienas 20 metru augstumā, kas veidojušās vairākiem ledus gabaliem nogulsnējoties citam virs cita.